Pāvests piešķir kardināla titulu pieciem bīskapiem

Dienu pirms svēto Pētera un Pāvila svētkiem pāvests piešķīra kardināla titulu pieciem bīskapiem. Viņu vārdi tika izsludināti 21. maijā. Atgādināsim, ka tie ir Bamako arhibīskaps no Mali Žans Zerbo, Barselonas arhibīskaps Huans Hozē Omelja, Stokholmas bīskaps Anderss Arboreliuss, Pakses apustuliskais vikārs Laosā Luī Marī Lings Mangkhanekhouns un Sansalvadoras arhidiecēzes palīgbīskaps, svētīgā Oskara Romero ciešs līdzstrādnieks Gregorio Roza Čavezs. 

“Jēzus gāja viņiem pa priekšu.” “Šis attēls no Marka Evaņģēlija (10,32) kalpo par fonu arī tam, ko šodien gatavojamies darīt, proti, piešķirt titulu dažiem jauniem kardināliem,” teica pāvests Svētās Mises homīlijā. Jēzus pārliecinoši dodas uz Jeruzalemi. Viņš labi zina, kas Viņu tur sagaida un jau vairākas reizes par to ir runājis ar saviem mācekļiem. Taču, starp Jēzus sirdi un mācekļu sirdīm ir distance, ko piepildīt var tikai Svētais Gars. Jēzus to apzinās, tāpēc ar ir pacietīgs, runā ar viņiem atklāti un jo īpaši, Viņš tiem iet pa priekšu.

Ceļā mācekļi savu uzmanību pievērsa interesēm, kas nebija saskaņā ar Jēzus “virzienu”, Viņa gribu un ar Tēva gribu. Piemēram, divi brāļi Jēkabs un Jānis domā, cik labi būtu sēdēt Izraeļa ķēniņa labajā un kreisajā pusē. “Viņi neskatās uz realitāti,” norādīja pāvests. Viņi domā, ka redz, taču, patiesībā neredz, domā, ka zina, bet patiesībā nezina, domā, ka saprot labāk nekā citi, bet patiesībā nesaprot...

Francisks skaidroja, ka realitāte ir pavisam cita. Tā ir klātesošā Jēzus realitāte, kas vada viņu soļus. Realitāte ir krusts, pasaules grēks, ko Viņš ir atnācis celt uz saviem pleciem un izskaust no cilvēku zemes. Realitāte ir nevainīgie, kas cieš un mirst karu un terorisma dēļ. Realitāte ir verdzība, kas nebeidz noliegt cilvēka cieņu pat cilvēktiesību laikmetā. Realitāte ir bēgļu nometnes, kas līdzinās pat vairāk ellei, nekā šķīstītavai. Realitāte ir sistemātiska visa tā atmešana, kas vairs nekalpo, ieskaitot cilvēkus.

Pāvests sacīja, ka to visu redz Jēzus, ejot uz Jeruzalemi. Savas publiskās dzīves laikā Viņš izrādīja Tēva maigumu, dziedinot visus, kuri atradās ļaunā varā (sal. Apd 10,38). Jēzus zina, ka ir pienācis laiks iet līdz beigām, lai izrautu ļaunā sakni, un tāpēc Viņš apņēmīgi dodas pretim krustam.

Uzrunājot klātesošos vīriešus un sievietes, kas piedalījās kardināla titula piešķiršanas ceremonijā pieciem bīskapiem, Svētais tēvs sacīja, ka kopā ar Jēzu arī mēs esam ceļā. Īpašā veidā pāvests vērsās pie jaunajiem kardināliem. Viņš teica, ka Jēzus iet viņiem pa priekšu un prasa no viņiem pārliecinoši sekot Viņa ceļā. Francisks uzsvēra:

“Viņš jūs neaicināja kļūt par Baznīcas “prinčiem”, sēdēt Viņa labajā, vai kreisajā pusē. Viņš jūs aicina kalpot tāpat kā Viņš un kopā ar Viņu. Kalpot Tēvam un brāļiem. Viņš aicina jūs stāties pretim pasaules grēkam un tā sekām ar tādu pašu attieksmi kā Viņam. Sekojot Jēzum, arī jūs ejat pa priekšu Dieva svētajai tautai, neatlaidīgi raugoties uz Kunga krustu un augšāmcelšanos.”

Homīlijas noslēgumā pāvests caur Jaunavas Marijas aizbildniecību aicināja lūgt Svēto Garu, lai tas samazina jebkādu distanci starp mūsu sirdīm un Jēzus sirdi, un lai visa kardinālu dzīve kļūtu par kalpošanu Dievam un brāļiem.

I. Šteinerte/VR