Neaizmirst kristiešus Austrumos!

22. jūnijā pāvests pieņēma palīdzības organizācijas Austrumu Baznīcām ROACO 90. sesijas dalībniekus. Organizācija darbojas kopš 1968. gada un ciešā sadarbībā ar Austrumu Baznīcu kongregāciju, kas atbalsta pastorālās, izglītības un sociālās aprūpes aktivitātes. Francisks atzīmēja, ka Austrumu Baznīcas daudzus gadu desmitus ir pieredzējušas dramatisku notikumu secību, gan Austrumeiropā, gan Tuvajos Austrumos. Intensīvā emigrācija ir vājinājusi Baznīcas, kur tās ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi. Pāvests pateicās Dievam par to, ka dažas no šīm Baznīcām pēc ilgajiem totalitārajiem režīmiem, ir atguvušas brīvību. Savukārt, citas Baznīcas, tās, kas atrodas Sīrijā, Irākā un Ēģiptē, pieredz savu dēlu un meitu ciešanas ilgstošu karu un vardarbības dēļ, ko paveic teroristi-fundamentālisti.

Pāvests teica, ka visi šie notikumi ir likuši saskarties ar Jēzus krusta pieredzi. Tā ir ciešanu cēlonis, taču, tai pašā laikā arī pestīšanas avots. “Ja staigāsim bez krusta, ja augsim bez krusta un ja ticēsim Kristum bez krusta, mēs nebūsim Kunga mācekļi,” Francisks  atgādināja vārdus, ko viņš teica dienā pēc savas ievēlēšanas.

Organizācija ROACO kopā ar Austrumu Baznīcu pārstāvjiem šais dienās ir aplūkojusi jautājumus par semināristu un priesteru formāciju. Svētais tēvs atzīmēja, ka Baznīca apzinās, cik varonīgu liecību ir snieguši un sniedz Austrumu Baznīcu klēra locekļi, taču tāpat tā apzinās, ka pastāv arī kārdinājumi, tādi, kā piemēram, tiekšanās pēc statusa sabiedrībā. Francisks aicināja bīskapus atrasties blakus priesteriem, lai tie, savukārt ļautu sajust Kunga glāstus sev uzticētajiem ticīgajiem. Tos, kas ir pirmie, pāvests rosināja iemācīties būt pēdējiem starp pēdējiem. 

“Vienmēr glabāsim sajūtu, ka esam Kristus dzīvie akmeņi,” aicināja pāvests. Viņš atgādināja, ka Baznīca Austrumos ir daudzu godpilnu atmiņu glabātāja. Šeit atrodas senas baznīcas, klosteri, svētvietas, kuras ir  jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Taču, ja struktūras nav iespējams atjaunot, tad pašiem ir jābūt par dzīvo Dieva svētnīcu, atceroties, ka mūsu eksistences mālu ir veidojušas Kunga rokas.

“Neaizmirsīsim, ka Austrumos, arī mūsu dienās, kristieši, gan katoļi, gan pareizticīgie un protestanti, izlej savas asinis. Lai Austrumu ticīgie, kuri ir spiesti emigrēt, tiktu pieņemti vietās, kurās tie ierodas, un lai šeit viņi varētu dzīvot saskaņā ar savu ekleziālo tradīciju,” aicināja pāvests. Viņš norādīja, ka šādā veidā organizācija ROACO, kas sastāv no vairākām sīkām apvienībām, kalpos par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem.

I. Šteinerte/VR