Pāvesta Franciska vizīte pie Itālijas valsts prezidenta Serdžo Mattarellas

Sestdienas, 10. jūnija rītā pāvests oficiālā vizītē apmeklēja Itālijas prezidentu Serdžo Mattarellu Kvirināla pilī. Svētā tēva delegācijas sastāvā ietilpa 9 cilvēki, to skaitā arī Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins. Viesiem ierodoties Kvirinālā, prezidents Mattarella satika viņus pils pagalmā un pēc militārās goda parādes, kā arī himnu atskaņošanas personīgi pavadīja uz pili. Šeit notika privāta saruna, viesis un nama saimnieks apmainījās dāvanām. Vēlāk pievienojās abu pušu delegācijas, pāvests iegriezās Jaunavai Marijai veltītajā kapelā, kur brīdi lūdzās. Francisks un prezidents teica uzrunas Koracjeri salonā. 

Prezidents Serdžo Mattarella pieskārās pāvesta Maģistērijā izceltajām vērtībām, tādām, kā personas centralitāte, taisnīgums, solidaritāte, dalīšanās. Šīs vērtības ir ierakstītas arī Itālijas Konstitūcijā. Prezidents runāja arī par darba nozīmi cilvēka dzīvē, kas piešķir viņam cieņu un nosaka viņa lomu sabiedrībā. “Darbam un cilvēka cieņai, kas ar darbu ir cieši saistīta, ir jābūt institūciju un sociālo spēku atbildības centrā, lai tādējādi pasargātu no marģinalizācijas, nabadzības un degradācijas,” teica Itālijas valsts galva.

Serdžo Mattarella runāja arī par vides aizsardzību, no kuras ir atkarīgs visu tautu kopējais liktenis. “Taisnība nāk arī caur dabas resursu aizsardzību un to vienlīdzīgu sadali,” atzina prezidents. Savā uzrunā viņš pieminēja arī Žēlsirdības jubileju, kurā pāvests lika uzsvaru uz līdzjūtību un piedošanu. Tāpat neizpalika jautājums par terorismu pasaulē, par migrantiem, kas prasa kopīgu starptautiskās kopienas, tai skaitā Eiropas Savienības darbu. Prezidents Mattarella uzrunā pieminēja arī Itālijas un Svētā Krēsla kopējo devumu nabadzīgo labā.     

Pāvests sacīja, ka uz Itāliju viņš raugās ar cerību un ka šī cerība sakņojas pateicīgā vecāku un vecvecāku piemiņā. Francisks atzīmēja, ka arī viņa paša saknes ir rodamas šai zemē. Viņš atgādināja, ka dzīvojam laikā, kad Itālija un visa Eiropa ir aicinātas stāties pretim dažāda veida riskam, tādam, kā starptautiskais terorisms, kas ir balstīts uz fundamentālismu. Tai pašā laikā pastāv migrācijas fenomens, ko rada kari, sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība daudzās pasaules vietās. Bez tam, liela problēma ir grūtības atrast stabilu un cilvēka cieņai atbilstošu darbu, kas rada neuzticību nākotnei, jaunajai paaudzei liek atturēties no ģimenes dibināšanas un bērnu laišanas pasaulē.

Neraugoties uz problēmām, pāvests ar prieku konstatēja, ka Itālija ir pretimnākoša daudzajiem bēgļiem, kas izceļas tās krastos. Tāpat Svētais tēvs cildināja ticības stiprumu, ko izrādīja zemestrīcē skarto apgabalu iedzīvotāji, kā arī sadarbību starp Baznīcas un civilajām iestādēm, steidzoties tiem palīgā.

Svētais tēvs atzinīgi novērtēja Itālijas vienreizējo lomu, kuras ietvaros atrodas Katoliskās Baznīcas universālais sēdeklis. Francisks teica, ka neraugoties uz garantijām, kas ierakstītas 1929. gada traktātā, Pētera pēcteča misiju nebūtu iespējams atvieglot bez Itālijas valsts sirsnīgas un dāsnas pretimnākšanas. Kā vienu no daudzajiem piemēriem, pāvests minēja svētceļnieku uzņemšanu Romā Žēlsirdības jubilejas gadā.

Francisks izteica pārliecību, ka Itālija spēs izmantot visus savus garīgos un materiālos resursus sadarbības garā starp savām daudzajām civilajām sastāvdaļām un atradīs īsto sakārtotas attīstības ceļu.

Pāvests apliecināja, ka Svētais Krēsls, Katoliskā Baznīca un visas tās institūcijas, atbilstoši savai lomai un atbildībai, ir gatavas sadarboties ar Itālijas valsti kopējā labuma dēļ. “Katoliskajā Baznīcā un kristietības principos, kas ir iedvesmojuši bagātīgo un gadu tūkstošiem ilgo Itālijas vēsturi, tā vienmēr radīs vislabākos sabiedrotos sabiedrības attīstības, tās saskanīguma un patiesa progresa labā,” teica Kvirināla viesis. Viņš novēlēja, lai Dievs svētī un sargā Itāliju.

Tikšanās beigās prezidents un pāvests izgāja Kvirināla pils pagalmā, kur sveica apmēram 200 bērnus no zemestrīces skartajiem Itālijas apgabaliem.

I. Šteinerte/VR