Svētais Gars rada vienotību daudzveidībā

“Šodien noslēdzas Lieldienu laiks, 50 dienas, ko no Jēzus augšāmcelšanās līdz Vasarsvētkiem īpašā veidā iezīmē Svētais Gars,” teica pāvests, Svētā Pētera laukumā svinot Vasarsvētku Svēto Misi. Daudzu tūkstošu cilvēku klātbūtnē pāvests apliecināja, ka Svētais Gars ir nenovērtējama Lieldienu dāvana. Viņš ir Gars Radītājs, kas nemitīgi dāvā jaunas lietas.

Pakavējies pie šīsdienas Svēto Rakstu lasījuma, pāvests uzsvēra, ka Gars savus mācekļus dara par jauniem cilvēkiem, Viņš dod tiem jaunu sirdi. Vasarsvētku dienā Gars nonāca no debesīm uguns mēļu veidā un nolaidās pār katru no tiem. Viņi visi bija Gara piepildīti un sāka runāt dažādās valodās (Ap.d. 2:3-4). “Sakumā Gars nolaižas uz katra un tad tos visus saved kopā,” atzīmēja pāvests. Katram Viņš dod dāvanu un tad tos sapulcina vienoti. Citiem vārdiem runājot, tas pats Gars rada dažādību un vienotību, un šādā veidā rada jaunus, atšķirīgus un vienotus cilvēkus – universālo Baznīcu. Francisks norādīja, ka šī vienotība nenozīmē vienveidību, bet gan vienotību daudzveidībā.

Svētais tēvs aicināja izvairīties no diviem kārdinājumiem. Pirmais ir meklēt daudzveidību bez vienotības. Tas notiek, kad vēlamies veidot grupējumus, pieslienamies kādām no pusēm, kad ieņemam stingras un  bargas pozīcijas, kad ieslēdzamies savās idejās un rīkojamies pēc sava prāta, domājot pat, ka esam labāki par citiem un ka mums vienmēr ir taisnība. Ja tas notiek, mēs piederam vienai, vai otrai grupai pirms piederēt Baznīcai. Mēs dedzīgi atbalstām kādu vienu pusi, nevis brāļus un māsas vienā Garā. Mēs kļūstam par “labējiem”, vai “kreisajiem” kristiešiem, pirms nostāties Jēzus pusē. Mēs esam nelokāmi pagātnes sargi, vai arī nākotnes avangardisti, pirms būt par pazemīgiem un pateicīgiem Baznīcas bērniem. Rezultāts tam ir dažādība bez vienotības.

Otrais kārdinājums ir vienotības meklēšana bez daudzveidības. Vienotība šeit kļūst par vienveidību, kur visiem viss ir jādara kopā un tādā pašā veidā, vienmēr domājot vienādi. Vienotība tad kļūst par vienveidību un pazūd brīvība.

Sprediķa turpinājumā pāvests pievērsās jauninājumam, ko atnesa Svētais Gars. Tā ir jauna sirds. Kad augšāmcēlušais Jēzus parādās saviem mācekļiem, Viņš tiem saka “Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie tiks piedoti” (Jņ 20:22-23). Jēzus tos nenosoda par to, ka tie Viņu noliedza un pameta Viņa ciešanu brīdī, bet tā vietā dod tiem piedošanas garu. “Gars ir augšāmcēlušā Kunga pirmā dāvana un visvairāk par visu tiek dots grēku piedošanai,” skaidroja pāvests. Viņš norādīja, ka šeit redzam Baznīcas sākumu. “Līme, kas mūs tur kopā, cements, kas satur kopā mājas ķieģeļus, ir piedošana,” teica Francisks, vienlaikus atzīmējot, ka piedošana ir dāvana visaugstākajā pakāpē. Piedošana ir vislielākā mīlestība no visām. Tā glabā vienotību, neraugoties uz visu, tā pasargā no sagrūšanas, tā stiprina un spēcina. Piedošana atbrīvo mūsu sirdis un ļauj mums sākt no gala. Piedošana piešķir cerību. Bez piedošanas Baznīca netiktu uzcelta. Piedošanas gars visu harmoniski atrisina un liek atteikties no jebkāda cita risinājuma – no pārsteidzīga sprieduma, no visu durvju aizvēršanas, no citu kritizēšanas. Savukārt, Gars liek izvēlēties dotas un saņemtas piedošanas ceļu, dievišķās žēlsirdības ceļu, kas izpaužas mīlestībā uz tuvāko, želsirdības darbos. Pāvests aicināja lūgt žēlastību darīt skaistāku Mātes Baznīcas vaigu, atjaunojot pašiem sevi ar piedošanu un savu kļūdu labošanu.

Pēc Svētās Mises sekoja lūgšana “Debesu Karaliene”. Uzrunā pirms tās pāvests atzīmēja, ka Vasarsvētku dienā tiek publicēts vēstījums nākamajai Pasaules misiju dienai. Tā ik gadus tiek atzīmēta oktobra mēnesī. Šogad Misiju dienas temats būs “Misija pie kristīgās ticības sirds”. Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Svētais Gars atbalsta Baznīcas misiju visā pasaulē un dod spēku visiem Evaņģēlija misionāriem un misionārēm. Lai Gars dod visai pasaulei mieru, lai dziedina kara un terorisma brūces, kas arī šonakt ir skārušas nevainīgus civiliedzīvotājus Londonā. Pāvests aicināja lūgties par upuriem un viņu tuviniekiem.

Francisks sveica visus svētceļniekus, kas ieradušies Romā no dažādām Itālijas vietām un no visas pasaules. Īpašs viņa sveiciens tika adresēts Katoļu Harizmātiskās atjaunotnes grupām, kas šogad atzīmē 50 pastāvēšanas gadus, kā arī brāļiem un māsām no citām kristīgajām konfesijām, kas vienojās kopā šai lūgšanā. Pāvests pateicās Kapri salas pusaudžu korim un orķestrim, kas sadarbībā ar Siksta kapelas kori kuplināja Vasarsvētku Svētās Mises svinības. Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgt Jaunavas Marijas aizbildniecību, lai viņa izlūdz žēlastību būt par Svētā Gara iedvesmotiem, lai ar evaņģēlisko atvērtību liecinātu par Kristu.

I. Šteinerte/VR