Trīs svētā Pāvila dzīvi raksturojošie elementi

Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās trīs lietām – sprediķošanai, vajāšanām, lūgšanai, lai tādējādi aprakstītu apustuļa Pāvila dzīvi. Francisks uzsvēra, ka joprojām varam sekot šī svētā dzīves piemēram.

Pāvils vienmēr atradās ceļā. Mēs taču nevaram viņu iedomāties sauļojamies pludmalē un atpūšamies – ar smaidu norādīja pāvests. Šis vīrs vienmēr bija kustībā, lai sludinātu Kristu. Sludināšana jeb sprediķošana bija pirmais elements, uz ko norādīja Svētais tēvs. Sludināšana bija Pāvila lielā aizraušanās. Viņā dega uguns. Viņš ar milzīgu dedzību atsaucās Kunga aicinājumam un gāja no vienas vietas uz citu, lai sludinātu Jēzus Vārdu.

Otrais elements, kas iezīmēja apustuļa dzīvi, bija vajāšanas. Dedzīgais Kristus sludinātājs piedzīvoja lielas grūtības. Daudzi viņu apsūdzēja, veda tiesas priekšā, jo uzskatīja par tautas musinātāju. Tomēr, pateicoties Svētā Gara atbalstam, viņš spēja tās pārvarēt – uzsvēra Svētais tēvs. Svētais Gars iedvesmoja Pāvilu pat uz nelielu viltību, un Pāvils zināja, ka tie, kuri viņu apsūdzēja, nebija vienoti. Viņu pašu starpā notika cīņas. Viņš zināja, ka saduceji neticēja, ka ir Augšāmcelšanās, bet farizeji tam ticēja. Tāpēc viņš, meklējot izeju, skaļā balsī sacīja: “Vīri, brāļi! Es esmu farizejs, farizeju dēls; mani tiesā cerības dēļ uz augšāmcelšanos no miroņiem”. Tiklīdz viņš to pateica, farizeju un saduceju starpā izcēlās strīds, jo pēdējie neticēja. Tā viņu pašu starpā notika šķelšanās.

Pāvests piebilda, ka viņi bija Likuma sargātāji, ticības sargātāji, bet vieni ticēja vienai lietai, citi – citai. Patiesībā, šie ļaudis bija pazaudējuši Likumu, tā mācību, ticību, jo bija iekrituši ideoloģijā – atzina Francisks. Tātad, Pāvilam nācās cīnīties. Viņš dedzīgi sludināja Kristu, viņam nācās ciest vajāšanas un viņš neatlaidīgi pastāvēja lūgšanā.

Lūgšana bija trešais elements, kas raksturoja Pāvila dzīvi. Apustulis dzīvoja ciešā saiknē ar Kristu. Viņš pats atzīst, ka lūgšanas laikā esot ticis aizrauts gandrīz vai septītajās debesīs, un nespējot pat izteikt to skaistumu, ko piedzīvoja. Svētais tēvs uzsvēra, ka Pāvils smēla spēku tieši lūgšanā, saiknē ar Kungu. Pirmo reizi Kungs iznāca viņam pretī uz Damaskas ceļa. Apustulis to nekad neaizmirsīs, viņš ļaus, lai Kungs iziet viņam pretī vēl un vēl un pats nemitīgi meklēs Kungu. Viņš bija lūgšanas vīrs.

Ko varam mācīties mēs, aplūkojuši šos trīs elementus svētā Pāvila dzīvē? Pāvests norādīja, ka mēs esam aicināti uz apustulisko dedzību, lai sludinātu Kungu Jēzu, uz izturību pārbaudījumos, vajāšanās un kārdinājumos, un uz tikšanos ar Jēzu lūgšanā.

J. Evertovskis / VR