Vai ciešanās varam iemantot patiesu sirdsmieru?

Īsts miers ir nevis mūsu pūliņu rezultāts, bet Svētā Gara dāvana – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš uzsvēra, ka miers, kur nav krusta, nav Jēzus miers. Mieru ciešanās mums var dot tikai Kungs.

Pēdējo Vakariņu laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Es jums atstāju mieru, es jums dodu savu mieru” (Jņ 14, 27). Savukārt Apustuļu darbi vēstī, ka Pāvils un Barnaba, ceļojot, lai sludinātu Evaņģēliju, piedzīvoja daudz spaidu un ciešanu. Vai tāds ir tas miers, ko dāvā Jēzus? – jautāja Francisks. Taču viņš tūlīt arī piebilda, ka, saskaņā ar Jēzus vārdiem, miers, ko dod Viņš, nav tāds, ko dod pasaule.

Pasaule mums piedāvā mieru bez spaidiem un ciešanām. Tā mums dod “mākslīgu mieru”, ko var aprobežot ar “mierīgumu”. Tas ir tāds “miers”, kas tiek saistīts tikai ar savām personīgajām lietām un interesēm, ar to, lai tikai man pašam būtu labi, lai man viss būtu nodrošināts un nekā netrūktu. Šādi būt mierīgam nozīmē būt ierāvušamies sevī un neredzēt neko tālāk par sevi pašu. Pāvests norādīja, ka pasaule mēģina mūs “anestezēt”, tas ir, vest pa tādu “miera” ceļu, pa kuru ejot, neredzam dzīves otru realitāti jeb otro pusi, proti, krustu. Ne velti apustulis Pāvils apgalvo, ka ceļš uz debesu valstību ved cauri dažādiem spaidiem. Mēs varētu jautāt: Vai, ciešot, mūsos var būt miers? Ja skatāmies no cilvēciskās puses, tad jāatbild noliedzoši – mēs ar saviem spēkiem neesam spējīgi iemantot patiesu mieru. Ciešanās, sāpēs, slimībā vai, sastopoties ar nāvi, ir grūti sevi noskaņot psiholoģiski un būt mierīgam. Īstais miers ir Svētā Gara dāvana. Miera avots ir Jēzus – uzsvēra Francisks.

Kungs mums dāvā savu mieru arī tad, kad ciešam. Un tas nav stoicisms. Dieva miers ir dāvana, kas palīdz mums iet uz priekšu. Jēzus Olīvu dārzā cieš, Viņš visu atdod savam Tēvam un saņem no Dieva arī mierinājumu. Dieva miers ir īsts miers, kas kļūst par mūsu dzīves realitāti. Tas nav atrauts no reālās dzīves – turpināja pāvests. Mēs saskaramies ar ciešanām, pasaulē ir slimnieki, notiek daudz dažādu briesmīgu lietu, notiek kari…, bet šo iekšējo mieru mēs nezaudējam. Tā ir dāvana, pateicoties kurai varam iet uz priekšu, nesot krustu un pieņemot ciešanas. Miers bez krusta nav Jēzus miers. Tas ir miers, ko var nopirkt. Tas ir miers, ko mēs varam panākt paši, bet tas necik neilgst. Tas ātri vien pāriet.

Kas es sadusmojos, es “zaudēju mieru”. Ja es apjūku, tas nozīmē, ka neesmu atvērts Jēzus mieram un neprotu pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, ar visiem tās krustiem un sāpēm. Svētais tēvs atgādināja, ka mums ir jālūdz no Kunga iekšējā miera dāvana. Mums jālūdz žēlastība nepazaudēt šo iekšējo mieru. Sv. Augustīns ir sacījis, ka kristieša dzīve ir ceļš, kas ved starp šīs pasaules vajāšanām un mierinājumiem, ko sniedz Dievs. Lai Kungs palīdz mums labi saprast, kāds ir šis miers, ko Viņš mums dāvā ar savu Svēto Garu – vēlēja pāvests.

J. Evertovskis / VR