Pāvests tiekas ar universa pētniekiem

“Universa milzīgajā telpas un laika izplatījumā mēs, cilvēciskās būtnes, varam just izbrīnu un apzināties savu niecīgumu,” teica pāvests Francisks uzrunā Vatikāna observatorijas rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Universa pētnieki – kosmologi un citu līdzīgu specialitāšu pārstāvji, šais dienās ir pulcējušies Kastelgandolfo, bet piektdien, 12. maija rītā viņi bija ieradušies uz tikšanos ar pāvestu Vatikānā.

Francisks atzīmēja, ka temati, kurus viņi aplūko sanāksmē, ir tuvi arī Baznīcai, jo tie skar jautājumus, ko uzdod cilvēka apziņa, piemēram, kā iesākās un kā attīstījās universs, telpas un laika struktūra, un citus. Šiem tematiem ir liela nozīme zinātnē, filozofijā, teoloģijā un arī garīgajā dzīvē. Tie ir kā “arēna”, kurā ir tikušās un dažreiz arī savstarpēji sadūrušās dažādas disciplīnas.

Pāvests pieminēja katoļu priesteri un kosmologu Žoržu Lemētru, kuru vadīja nemitīga radoša spriedze starp zinātni un ticību, un kurš pamatoti aizstāvēja metodoloģisko atšķirību starp zinātni un teoloģiju, uzskatot tās par jomām, kas prasa atšķirīgu kompetenci, bet kas tai pašā laikā harmoniski saistījās viņa paša dzīvē. Šāda zinātnes atšķiršana no teoloģijas, ko varēja vērot jau svētā Akvīnas Toma darbos, pasargā šīs abas jomas no savstarpējām sadursmēm, kuras var atstāt graujošu ietekmi gan uz vienu, gan otru.

Francisks pieminēja Albertu Einšteinu, kurš bieži atkārtoja: “Varētu teikt, ka mūžīgais pasaules noslēpums ir tās pazīšana”. Pāvests uzrunā kosmosa pētniekiem apgalvoja, ka universa eksistence nav haosa, vai gadījuma, bet gan dievišķās gudrības auglis, kas ir “Viņa aktivitātes sākums, iekāms Viņš kaut ko radīja” (sal. Māc 8,22).

Pāvests izteica atzinību par universa pētnieku darbu un aicināja neatlaidīgi turpināt patiesības meklējumus. “Nekad nevajag baidīties no patiesības, nedz arī ierauties sevī, bet pilnīgas pazemības garā ir jāpieņem jauninājumi un zinātniskie atklājumi. Ejot pretim cilvēcisko zināšanu perifērijām, ir iespējams gūt patiesi autentisku Kunga pieredzi, kurš vienīgais spēj piepildīt mūsu sirdi.

I. Šteinerte/VR