2017-05-11 14:35:00

Virzoties uz priekšu, padziļinās mūsu ticība


Kristieša ceļš ir nemitīgs ticības padziļināšanas ceļš. Tāpēc Dieva tauta vienmēr atrodas ceļā – norādīja pāvests ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Šoreiz Francisks pieskārās verdzībai un nāvessodam, kā arī izaugsmei morālajā dzīvē un grēksūdzes lielajai nozīmei.

Šai dienai veltītajā Svēto Rakstu lasījumā (sal. Apd 13, 13-25) apustulis Pāvils runā par pestīšanas vēsturi līdz pat Jēzus atnākšanai. Tā ir ļoti plaša un gara. Pāvests norādīja, ka kādreiz pat tāda briesmīga lieta kā verdzība bija pieņemama, bet laika gaitā cilvēki saprata, ka tas ir smags grēks. Pestīšana ir ceļš, kas ved pretī laika piepildījumam. Tas ir ceļš, pa kuru iet gan svētie, gan grēcinieki. Kungs vada savu tautu kā labos tā arī sliktos laikos. Tauta iet gan brīvības, gan arī verdzības ceļu, bet Dievs to ved uz pilnību, uz satikšanos ar Kungu. Atnāk Jēzus, bet ar Viņu viss nebeidzas. Jēzus mums atstāj Svēto Garu. Tieši Svētais Gars mums atgādina Jēzus mācību un palīdz izprast Viņa vēsti. Nonākot Svētajam Garam, dzima Baznīca, kas aizvien turpina savu ceļu. Un arī tajā ir gan svētie, gan grēcinieki. Mūsu aicinājums – aizvien labāk iepazīt Jēzu, padziļināt savu ticību, izprast baušļus, morāles normas un pilnveidoties tikumos. Kādreiz, piemēram, verdzība netika uzskatīta par grēku, bet tagad uz to raugāmies kā uz smagu grēku.

“Padomāsim par verdzību”, turpināja Francisks. “Kad gājām skolā, mums stāstīja, kā apgājās ar vergiem… Viņus paņēma kādā vienā vietā un pārdeva citur, piemēram, Latīņamerikā. Tas ir nāvīgs grēks. Tā mēs sakām šodien. Savā laikā uzskatīja, ka to var darīt, jo domāja, ka vergiem nav dvēseles. Ar laiku cilvēki aizvien labāk izprata ticību un morāles normas. ‘Jā, tēvs, paldies Dievam, ka šodien nav vergu.’ Nē, to ir vēl vairāk, bet vismaz zinām, ka tas ir nāvīgs grēks. Mēs esam gājuši uz priekšu. To pašu varam sacīt par nāves sodu. Savā laikā to uzskatīja par normālu lietu, bet šodien sakām, ka nāves sods ir nepieļaujams”. Pāvests piebilda, ka to pašu jāsaka arī par reliģiju kariem.

Turpinājumā viņš atgādināja, ka Baznīcā ir ne tikai daudz zināmu svēto, bet arī tādu, kuri nav oficiāli kanonizēti. Baznīcā ir ļoti daudz apslēptu svēto – viņš uzsvēra. Tieši pateicoties viņu svētumam, mēs varam iet uz priekšu, labāk izprast savu ticību, doties pretī otrajam laiku piepildījumam, Kunga galīgajai atnākšanai. Dieva tauta atrodas ceļā. Tiklīdz tā apstājas, tā kļūst par cietumnieci, tā kā tāds ēzelis paliek ieslēgta stallī un neko nesaprot, nepadziļina savu ticību, neaug mīlestībā, nenotiek dvēseles šķīstīšana. Svētais tēvs norādīja, ka pastāv arī vēl kāds laiku piepildījums, kas ir trešais un attiecas uz mums personīgi. Katrs no mums piedzīvos šīs zemes dzīves beigas, kad nāksies sastapties ar Kungu. Tāpēc šis ir mūsu laiks – viņš uzsvēra. Jēzus nosūtīja Svēto Garu, lai mēs spētu iet uz priekšu. Tieši Viņš mūs mudina iet līdz sasniegsim savu laiku piepildījumu.

Šajā kontekstā pāvests norādīja uz Grēksūdzes sakramenta nozīmi. Grēksūdze ir svarīgs solis manā ceļā, kas ved pretī laiku piepildījumam. Piedošanas izlūgšana no Dieva nav kaut kas automātisks – viņš atgādināja. Liela nozīme ir ne tikai prast kaunēties par saviem grēkiem, bet arī tos izsūdzēt, kā arī apzināties, ka es atrodos ceļā un varbūt jau šodien, rīt vai pēc gadiem trīsdesmit nonākšu vaigu vaigā ar pašu Kungu, kurš mani nekad nepamed vienu, bet pavada ceļā pretī laiku piepildījumam.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.