2017-05-03 15:22:00

Pāvests atskatās uz savu vizīti Ēģiptē un aicina skaitīt Rožukroni


Cerības tematam veltīto katehēžu ietvarā, trešdienas, 3. maija, vispārējās audiences laikā Francisks atskatījās uz savu apustulisko ceļojumu pa Ēģipti. Vizītes temats bija “Miera pāvests miera Ēģiptē”. Viņš apmeklēja šo zemi 28. un 29. aprīlī.

Svētais tēvs pastāstīja, ka turp devās, atbildot četriem uzaicinājumiem – valsts prezidenta, koptu pareizticīgo patriarha, Al-Azharas universitātes lielā imama un koptu katoļu patriarha uzaicinājumam. Šodien, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests pateicās gan katram no šiem četriem līderiem par ļoti sirsnīgo uzņemšanu, gan arī visai ēģiptiešu tautai par viņam veltīto viesmīlību. Viņš atzinīgi novērtēja prezidenta un valdības lielās pūles, kas tika pieliktas, lai vizīte varētu mierīgi noritēt, un atzina, ka tā bija miera zīme Ēģiptei un visam reģionam, ko diemžēl plosa konflikti un nospiež terorisms.

Apustuliskā ceļojuma pa Ēģipti laikā Francisks apmeklēja Al-Azharas universitāti, kas ir vissenākā islāma universitāte, un sunītu musulmaņiem – augstākā akadēmiskā iestāde. Viņš norādīja, ka šim apmeklējumam bija divi mērķi, proti, veicināt dialogu starp kristiešiem un musulmaņiem un veicināt mieru pasaulē. Universitātē pāvests tikās ar lielo imamu un piedalījās mieram veltītajā Starptautiskajā konferencē. Uzrunā viņš pievērsās cildenajai Ēģiptes vēsturei, uzsverot, ka šī ir “civilizācijas zeme” un “derības zeme”. Ēģipte visai cilvēcei saistās ar antīko civilizāciju, mākslas un zinību dārgumu krātuvi. Un tas mums atgādina kādu svarīgu patiesību, proti, ka miera veicināšanā būtiska nozīme ir izglītībai, gudrības iemantošanai un humānismam, kura integrāla sastāvdaļa ir arī reliģiskā dimensija, attiecības ar Dievu. Uz to norādīja ne tikai katoliskās Baznīcas gans – pāvests, bet arī musulmaņu līderis – lielais imams.

Trešdienas audiencē Francisks atgādināja arī to, ka miera veicināšana sākas ar starp Dievu un cilvēku noslēgto derību, jo tā ir pamats ikvienai derībai cilvēku starpā. Šī derība balstās uz Dekalogu jeb 10 Dieva baušļiem, kas tika iegravēti akmens plāksnēs Sinaja kalnā un kas jau kopš radīšanas ir dziļi ierakstīti katra cilvēka sirdī. Šis Dekalogs sintētiskā veidā ir noformulēts Dieva un tuvākmīlestības bauslī. Uz tā paša pamata balstās arī sabiedriskās un pilsoniskās kārtības veidošana, kurā ir aicināti piedalīties visi pilsoņi, neraugoties uz izcelsmi, kultūru un reliģiju. Šī veselīgā laiciskuma ideja atklājās, apmainoties uzrunām ar Ēģiptes Republikas prezidentu valsts valdības un diplomātiskā korpusa klātbūtnē. Ņemot vērā Ēģiptes bagāto vēsturisko un reliģisko mantojumu un tās lomu Tuvo Austrumu reģionā, šai zemei ir īpašs uzdevums stabila un ilgtspējīga miera veicināšanas procesā, kam jābalstās nevis uz “spēka tiesībām”, bet uz “tiesību spēku”.

Pievēršoties kristiešiem, pāvests atgādināja, ka viņi gan Ēģiptē, gan citur pasaulē ir aicināti būt par brālības ieraugu. Tas būs iespējams tad, ja pašu starpā valdīs vienotība Kristū. Šajā sakarā viņš atsauca atmiņā tikšanos ar koptu pareizticīgo patriarhu Tavadrosu II un Kopīgas deklarācijas parakstīšanu. Tā bija spilgta savstarpējas vienotības zīme – uzsvēra Francisks. Dokumentā tika no jauna apliecināta vēlme kopā iet uz priekšu un neatkārtot Kristību, kas jau iepriekš ir tikusi saņemta vienā vai otrā Baznīcā. Gan Svētais tēvs, gan arī koptu pareizticīgo patriarhs kopā lūdzās par nesen notikušo atentātu mocekļiem. Pateicoties viņu izlietajām asinīm, varēja auglīgi noritēt ekumeniskā tikšanās, kurā piedalījās Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs II.

Vizītes Ēģiptē otrā diena bija veltīta katoļticīgajiem. Sestdienas rītā pāvests celebrēja Svēto Misi, ko nosauca par “ticības un brālības svētkiem”. Tās dalībnieki spēcīgi sajuta Augšāmcēlušā Kunga dzīvo klātbūtni. Svētais tēvs viņu aicināja vienmēr meklēt Kristū, kurš ir Dzīvības Vārds un Maize, ticības prieku, cerības dedzību, kā arī spēku mīlestībā liecināt, ka mēs patiešām esam satikuši Kristu.

Pirms doties atpakaļ uz Romu, Francisks tikās ar Ēģiptes priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem. Šajā zemē ir daudz semināristu. Un tas ir mierinājums. “Šajā vīriešu un sieviešu kopienā, kas izvēlējās atdot savu dzīvību par Kristu, es ieraudzīju Baznīcas Ēģiptē skaistumu un lūdzos par visiem Tuvo Austrumu kristiešiem, lai viņi šo tautu vidū būtu par šo zemju sāli un gaismu”, sacīja pāvests. “Ēģipte mums bija cerības, patvēruma un palīdzības zīme”. Uz turieni devās Jēkabs ar saviem dēliem un arī Jēzus. Tāpēc atskats uz šo ceļojumu labi iederas rubrikā par cerību. Ēģipte ir cerības zīme gan vēsturei, gan arī šodienai.

Tā kā ir iesācies maija mēnesis, Svētais tēvs, sveicot jauniešus, slimniekus un jaunlaulātos, aicināja lūgt Jēzus Mātes Marijas debesīgo aizbildniecību. “Dārgie jaunieši, mācieties viņu lūgt ar vienkāršo un spēcīgo Rožukroņa lūgšanu!”, viņš mudināja. “Dārgie slimnieki, lai Dievmāte jūs atbalsta ciešanu pārbaudījumos; dārgie jaunlaulātie, atdariniet viņas mīlestību pret Dievu un brāļiem!”

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.