Ēģipte: terors nespēj šķelt kristiešus un musulmaņus

Terors nespēj šķelt kristiešus un musulmaņus – stāsta laikraksta “Avvenire” korespondente Ēģiptē Lūcija Kapucci. Viņa atzīmē, ka vispārējā atmosfēra ir pilna spriedzes, maksimāli pastiprināta ir arī kontrole. Pie pilsētu robežām ir izveidoti daudzi kontroles punkti. Taču, neraugoties uz smago situāciju, koptu un islāma kopienas apliecina savu drosmi un cilvēcisko briedumu. Tantā, vienā no atentātu vietām, abas kopienas ir nākušas lūgties uz Svētā Jura baznīcu, kur noticis slaktiņš, un kopā to sakārtojušas un atvērušas kultam. Tieši šai vietā kristieši un musulmaņi ir vēlējušās apliecināt, ka terors nespēj šķelt abām reliģijām piederošās kopienas.

“Avvenire” žurnāliste apliecina, ka pāvesta Franciska izvēle doties uz Ēģipti arī pēc tam, kad Tantā un Aleksandrijā ir notikuši atentāti, kuros dzīvības zaudējuši 47 cilvēki un desmitiem cieš no ievainojumiem, ir ļoti svarīga. Gan koptu pareizticīgie, gan katoļi priecājas, ka Svētais tēvs plānoto vizīti nav atcēlis. Jau pirms tam tā tika uztverta kā vēsturisks, epohāls notikums, bet šobrīd iegūst jaunu cerības un mierinājuma nozīmi.

“Teroristi, kas cenšas sašķelt Ēģiptes sabiedrību, vēlas izmanot reliģiskās atšķirības, lai sanaidotu koptus un musulmaņus, kas līdz šim ir spējuši mierīgi sadzīvot,” stāsta Lūcija Kapucci. Tie ir cilvēki, kas dzīvo tais pašos kvartālos un kuru bērni mācās tais pašās skolās. Tantā un Aleksandrijā ir satikti daudzi musulmaņi, kas ar redzamu saviļņojumu pārdzīvo savu kristīgo draugu, darbabiedru, studiju biedru, kaimiņu zaudējumu. Pāvesta vizīte apliecinās, ka teroristu centieni nespēj izraisīt reliģiju karu.

Žurnāliste skaidro, ka uz reliģiska pamata sarīkotajiem teroraktiem patiesībā ir politisks, vai ģeopolitisks raksturs. Ēģipte ir un paliek nozīmīgs posms Tuvajos Austrumos. Šeit pastāv savs “Islāma valsts” atzars, ko pēdējo mēnešu laikā ir smagi skāruši prezidenta Al Sisi valdības rīkojumi. Šis atzars vēlas atriebties valdībai, taču salīdzinājumā ar militāro instalāciju, kazarmu, vai citu valstisku, vai militāru institūciju vieglāk ir sarīkot atentātu koptu baznīcā. Koptu asinis tiek izmantotas plašāka politiskā konflikta ietvaros, taču teroristi tā arī nespēj panākt galveno, proti, pievērst sev tautas plašākas simpātijas un atbalstu. Tātad, patiesā problēma ir nevis reliģijas, bet gan ārējo teroristisko organizāciju ģeopolitiskās intereses.

I. Šteinerte/VR