Pāvests: Meklēsim "dzīvinošā ūdens" avotu

Apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests aicināja no jauna atklāt savas Kristības žēlastību, dzīvinošā ūdens avotu, kas dzesē sirds slāpes un dāvā mūžīgo dzīvi. Svētdienas, 19. marta, pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāk nekā 40 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Skaidrojot Gavēņa trešajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā aprakstīta Jēzus saruna ar sievieti pie Jēkaba akas, pāvests uzsvēra, ka jūdi nicināja Samarijas iedzīvotājus, uzskatot tos par herētiķiem. Bet tieši viņi bija vieni no pirmajiem, kuri pieņēma apustuļu sludināto ticību.

Evaņģēlija autors raksta: «Jēzus, noguris no ceļa, apsēdās pie akas. Te no Samarijas atnāca sieviete iesmelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: Iedod man padzerties!» Pāvests skaidroja, ka ar šo lūgumu iesākās dialogs, saruna, kurā samieriešu sieviete atklāja, ka viņas priekšā stāv Mesija – «dzīvā ūdens» avots. 

“Iešana uz aku pēc ūdens ir mokoša un nogurdinoša darbība. Būtu labāk, ja netālu atrastos dzidra ūdens avots. Taču Jēzus runā par citu ūdeni. Kad sieviete saprata, ka cilvēks ar kuru viņa sarunājas, ir pravietis, viņa tam uzticēja savas dzīves vēsturi un uzdeva ar reliģiju saistītus jautājumus. Sievietes ilgas pēc mīlestības un patiesas dzīves nespēja piepildīt pieci vīri. Bieži piedzīvoja vilšanos un nodevību. Tāpēc pārsteidza Jēzus lielā cieņa pret viņu. Kad viņš runāja par ticību, kā par attiecībām ar Dievu Tēvu «Garā un patiesībā», viņa sāka apzināties, kas šis cilvēks varētu būt Mesija. Jēzus apstiprina: «Tas esmu Es, kas ar tevi runā». Jēzus šai sievietei, kura dzīvo nesakārtotu dzīvi, atklāj, ka Viņš ir Mesija”, sacīja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks skaidroja, ka ūdens, kas dāvā mūžīgo dzīvi, mūsu sirdīs tika ieliets Kristības brīdī. “Mēs esam ietērpti Kristū”, atgādina apustulis Pāvils. Ar Kristību mēs tiekam atbrīvoti no grēka un atdzimstam kā Dieva bērni. Taču var gadīties, ka aizmirstam par šo lielo dāvanu, vai arī tikai ierakstām to savu personīgo datu ailēs. Varbūt meklējam kādu citu “avotu”, kas nespēj dzesēt mūsu slāpes. Kad aizmirstam par dzīvinošo ūdeni, sākam meklēt aku, kurā ūdens nav tik tīrs. Šis Evaņģēlija fragments ir veltīts tieši mums, – sacīja Svētais tēvs.

Pāvests uzsvēra, ka Jēzus pie tuksneša vidū esošās Jēkaba akas uzrunā ne tikai samieriešu sievieti, kura atnāca iesmelt ūdeni, bet arī ikvienu no mums. Protams, mēs Viņu pazīstam, bet varbūt līdz šim vēl neesam sastapušies personīgi. Teorētiski zinām, kas ir Jēzus, bet varbūt vēl neesam tikušies, neesam sarunājušies ar Viņu un neesam Viņā atklājuši savu Pestītāju. Lielais gavēnis ir brīnišķīga iespēja tuvoties Jēzum, lai atklātu Viņu lūgšanā, vienkāršā sarunā, kas plūst no sirds uz sirdi. Centīsimies saskatīt Jēzus vaibstus mūsu cietošo brāļu un māsu sejās. Esam aicināti atjaunot savus Kristības solījumus, dzesēt dvēseles slāpes Dieva Vārda un Svētā Gara dzīvinošā ūdens avotā. Un arī priecāties, ka varam kļūt par izlīguma un miera līdzekļiem savā ikdienas dzīvē, – aicināja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā pāvests pauda garīgo tuvumu un aicināja lūgties par Peru iedzīvotājiem, kuri cieš lietusgāžu izraisīto plūdu un zemes nogruvumu traģiskās sekas. Francisks atgādināja, ka sestdien altāru godā tika paaugstināts Jozefs Mairs Nussens, ticības moceklis un ģimenes tēvs. Viņš ir piemērs visiem tēviem. Atgādinām, ka Itālijā 19. martā tika atzīmēta tēvu diena.

S. Krivteža / VR