Konfesionāls – vieta, kur saņemam piedošanu un atgūstam sirdsmieru

Dievs vienmēr piedod mūsu grēkus – šo kristīgo pārliecību regulāri atgādina pāvests Francisks. Bez tam, viņš to apliecina arī ar savu rīcību, proti, pie katras izdevības Svētais tēvs pats piešķir ticīgajiem Izlīgšanas sakramentu. To viņš parasti dara ne tikai savu ceļojumu laikā, bet arī nu jau par tradīciju kļuvušās Lielā gavēņa gandarīšanas liturģijas laikā Svētā Pētera bazilikā.

Šādas liturģijas svinības notika piektdien, 17. martā, pulksten 17.00. Tajās piedalījās vairāki tūkstoši ticīgo. Sākumā viņi noklausījās Svēto Rakstu lasījumus un dziļi aizkustinošo 50. Psalma dziedājumu, kurā izskanēja vārdi: “Šķīstī mani, Kungs, un es kļūšu baltāks par sniegu”. Pēc tam klātesošajiem tika dota iespēja kādu laiku pavadīt pilnīgā klusumā, lai izmeklētu savu sirdsapziņu un sagatavotos labai grēksūdzei. Tieši pateicoties šim sakramentam, mēs izlīgstam ar Dievu un Baznīcu. Ticīgo rīcībā bija aptuveni 90 biktstēvi.

Pirmais pie viena no konfesionāliem ceļos noslīga pats pāvests. Jau kopš sava pontifikāta sākuma viņš nemitējas aicināt visus ticīgos, priesterus un bīskapus pēc iespējas biežāk iet pie grēksūdzes. Kad grēks mūs attālina no Kunga, mēs kļūstam par pazudušajām avīm, bet Dievs ir mīlošais Tēvs, kurš vienmēr gaida mūsu atgriešanos pie Viņa. Un tas notiek katru reizi, kad piedzīvojuši Viņa mīlestības pieskārienu, noslīgstam ceļos grēksūdzes krēslā un vaļsirdīgi atzīstamies savos grēkos.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Baznīcas mācību, Gandarīšanas sakramentam ir piecas daļas: sirdsapziņas izmeklēšana, grēku nožēlošana, apņemšanās vairs negrēkot, atzīšanās savos grēkos, gandarīšana Dievam un tuvākajam.

Veicot sirdsapziņas izmeklēšanu, mēs vadāmies pēc Dieva un Baznīcas baušļiem, un raugāmies, vai kādu no tiem neesam pārkāpuši. Grēku nožēla ir dvēseles sāpes par to, ka ar izdarītajiem grēkiem esam sāpinājuši Dievu. Tā var būt pilnīga un nepilnīga. Kad nožēlojam grēkus tāpēc, ka mīlam Dievu, tad tā ir pilnīga nožēla. Savukārt nepilnīga nožēla ir tad, ja tā rodas no riebuma pret grēku vai bailēm zaudēt mūžīgo dzīvi. Jāuzsver, ka tieši grēku nožēla ir vissvarīgākā Gandarīšanas sakramenta daļa, jo bez tās grēksūdze ir nederīga. Grēkus ir jānožēlo pirms to izsūdzēšanas, lai piedošanas brīdī mēs būtu gatavi žēlastības saņemšanai. Katoliskās Baznīcas katehismā lasām, ka arī tā sauktā nepilnīgā nožēla ir Dieva dāvana jeb Svētā Gara ierosme, jo, pateicoties tai, var iesākties iekšēja pārveidošanās, kuru pabeigs žēlastības darbība, saņemot sakramentālo piedošanu (sal. 1453). Apņemšanās negrēkot ir labā griba vairs neatkārtot grēkus un izvairīties no visa, kas var ievest grēkā. Kas attiecas uz grēku izsūdzēšanu, ir jāpasaka priesterim vismaz visi nāvīgie grēki, ko atceramies kopš pēdējās grēksūdzes. Ja kādu smago grēku aizmirstam izsūdzēt, tad tas ir jāpasaka nākamajā grēksūdzē. Tas, kurš tīšām slēpj lielu grēku, tam grēksūdze ir nederīga. Baznīca iesaka regulāru atzīšanos ikdienišķajos grēkos, jo tā palīdz mums audzināt sirdsapziņu, cīnīties pret sliktajām nosliecēm un iet uz priekšu garīgajā dzīvē. Gandarīšana nozīmē darīt visu iespējamo, lai labotu grēka izdarīto zaudējumu, un veikt labos darbus vai lūgšanas, ko priesteris liek grēku sūdzētājam izpildīt. Caur Gandarīšanas sakramentu Dievs dāvā grēciniekam piedošanu un mieru, viņš atgūst Kristības žēlastību, ko bija pazaudējis ar nāvīgu grēku. 

Gandarīšanas liturģija Svētā Pētera bazilikā notika nedēļu pirms pāvesta pasludinātās iniciatīvas “24 stundas Kungam”. Šoreiz Francisks neteica uzrunu, bet pagājušajā gadā viņš aicināja biktstēvus palīdzēt ticīgajiem piedzīvot patiesu satikšanos ar Kungu. Turklāt, piektdienas rītā, tiekoties ar biktstēviem, Svētais tēvs atgādināja, ka konfesionāls ir reizē īsta evaņģelizācijas vieta.

J. Evertovskis / VR