Arhibīskaps S. Ševčuks stāsta par aizmirsto karu Ukrainā

Karš Ukrainā joprojām ir viens no aizmirstajiem pasaules kariem. Tai pašā laikā, kad mediju uzmanības centrā ir Sīrija, Irāka, bēgļi un migranti, kas lielā skaitā plūst uz Eiropu, tepat Eiropā, gluži vai tās sirdī, turpina izvērsties aizvien traģiskāka situācija.  Sabiedrības acīm apslēpti paliek vismaz 1,7 miljoni – tādi ir oficiālie skaitļi, izkaisīto ukraiņu.Ukrainā ir vismaz 1 miljons bērnu, kam ir nepieciešama humanitārā palīdzība. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad UNICEF organizācija bija aprēķinājusi 420 tūkstošus, šis skaitlis ir vairāk nekā divkāršojies. Gada laikā nemitīgu pamiera pārkāpumu dēļ aizvien vairāk ģimeņu ir zaudējušas mājas, sociālo nodrošinājumu, pieeju medicīniskajai aprūpei. Bērni vairs nevar apmeklēt skolas, jo Ukrainas Austrumu daļā vairāk nekā 740 no tām ir iznīcinātas, proti, ir zaudēta viena no katrām piecām skolām. Riskam ir pakļautas arī bērnu dzīvības. Vismaz 19 tūkstoši mazgadīgo riskē uzkāpt uz mīnām, vai citiem eksplozijas lādiņiem. Tai pašā laikā 12 tūkstoši bērnu dzīvo vietās, kas tiek bombardētas vismaz reizi mēnesī. Trīs gadu laikā karš Ukrainā ir paņēmis vismaz 10 tūkstošus cilvēku dzīvību.

Neraugoties uz starptautiskās kopienas centieniem, šai laikā tā arī nav izdevies panākt stabilu situāciju, ko var dot uguns pārtraukšana. Februāra beigās Romā bija ieradies Kijevas-Haličas arhibīskaps, Viņa Svētība Svjatoslavs Ševčuks, kurš sniedza interviju arī Vatikāna radio. Viņš pastāstīja, ka Ukrainas teritorijā joprojām tiek ievesti smagie ieroči, kas izraisa milzīgas ciešanas vietējiem iedzīvotājiem. Visvairāk cieš tie, kas ir palikuši tā dēvētās “pelēkās zonas” lamatās. Tā ir teritorija, kas atrodas uz robežas starp okupēto teritoriju un to, kuru kontrolē Ukrainas valdība. Apmēram 200 tūkstoši cilvēku, pārsvarā veci ļaudis un mātes ar maziem bērniem šai zonā piedzīvo nemitīgus bombardējumus. UNICEF aprēķini rāda, ka šeit atrodas ap 12 tūkstoši bērnu. Daudzi no viņiem ir ievainoti ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Ir bērni, kas pēc bombardējuma ir zaudējuši valodu. “Spēku doties pie šiem cilvēkiem uz “pelēko zonu” rod tikai reliģisko kopienu pārstāvji, ko vada mīlestība uz Dievu un tuvāko, valdības organizācijas šo risku neuzņemas,” stāsta arhibīskaps Ševčuks. Pateicoties pāvesta Franciska uzsāktajai starptuatiskajai humanitārajai akcijai, pastorālie darbinieki spēj nopirkt arī pārtiku, medikamentus, šo cilvēku izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.

Ja starptautiskā palīdzība vismaz caur Baznīcu un tās drosmīgajiem ļaudīm spēj sasniegt “pelēko zonu”, tad tā nespēj nonākt okupētajās zonās. Vienīgais veids, kā cilvēki var saņemt kaut niecīgu atbalstu, ir caur priesteriem, kas retu reizi var ierasties Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā, piepildīt mašīnas ar saziedoto pārtiku un izdalīt to badu cietošajām ģimenēm.

Trešā cietošo Ukrainas ļaužu kategorija ir karā izkaisītie. Gan no okupētajām teritorijām, gan no “pelēkās zonas” tie ir atbēguši uz valsts centrālo un Rietumu daļu. Pēc oficiāliem datiem, viņi sastāda 1 miljonu 700 cilvēkus, taču, kā norāda arhibīskaps Ševčuks, patiesais skaitlis ir daudz lielāks. Īstenībā viņu varētu būt pāri diviem miljoniem. Arī šos cilvēkus uzmeklē un tiem palīdz gandrīz vienīgi Baznīca, konkrēti vietējā Caritas organizācija.

Kā novērst nevainīgo, jo īpaši bērnu ciešanas? Arhibīskaps Ševčuks kārtējo reizi lūdz starptautisko kopienu darīt visu iespējamo, lai tiktu panākta uguns pārtraukšana. “Tas ir nepieciešamais apstāklis, lai apturētu vardarbību,” viņš paskaidro. Ukrainas grieķu-katoļu kopienas vadītājs stāsta par redzēto skolās, par brīdinājumiem uz klašu sienām, kurās skolēni tiek aicināti neaiztikt nepazīstamus priekšmetus ārpus skolas. Diemžēl, gandrīz katru dienu kāds bērns tiek ievainots. Paramilitārās grupas atstāj uz zemes rotaļlietas, kas ir piepildītas ar sprāgstvielām un šīs rotaļlietas paceļ ne jau karavīri, bet gan bērni.

Apmeklējot Romu, Kijevas-Haličas arhibīskaps par situāciju Ukrainā, par konkrētiem cilvēkiem un viņu dzīves apstākļiem stāsta arī pāvestam. To dara arī apustuliskais nuncijs Ukrainā un Francisks ir labi informēts. Tiekoties ar Svēto tēvu, Viņa Svētība Svjatoslavs Ševčuks nodeva viņam vēl vienu vēstījumu, proti, ukraiņu tauta gaida viņu ciemos – ne tikai katoļticīgie, bet arī neticīgie, kuri cer, ka Franciska vizīte var darīt galu karam. Uzaicinājumu ir iesnieguši gan Ukrainas grieķu-katoļu Sinode, gan latīņu rita Bīskapu konference, kā arī Ukrainas valsts prezidents. Lēmums, protams, paliek pāvesta ziņā.

I. Šteinerte/VR