Vai var savienot gavēšanu ar netaisnu rīcību – aplokšņu algu u.tml.?

Uzrunājot 3. martā Vatikāna viesu nama kapelā uz Svēto Misi sanākušos ticīgos, pāvests skaidroja, ko īsti nozīmē gavēt. Kā zinām, gavēnis ietver sevī trīs elementus: lūgšanu, atteikšanos no ēšanas un žēlsirdības darbus. Tomēr, lai kā mēs censtos, mūsu darbības var arī nebūt Dievam patīkamas. Es varu ziedot iespaidīgu summu, piemēram, trūkumcietēju atbalstam, bet tai pat laikā nebūt izmaksājis taisnīgu algu saviem strādniekiem. Līdz ar to, šādam manam gavēņa “labajam” darbam Dieva priekšā ir nulles vērtība. Par to Francisks runāja savā homīlijā.

Skaidrojot šīs dienas lasījumus, Svētais tēvs atgādināja, ka mēs esam aicināti gavēt, lai tuvotos Kungam. Dievam patīk “satriekta un pazemota sirds” – cilvēks, kurš spēj pazemīgi atzīt sevi par grēcīgu. Pravietis Isajs runā par gavētāju farizejisko rīcību jeb liekulību (sal. Is 58, 1-9a). No vienas puses, tie meklē Dievu un gavē, bet, no otras puses, ir aizņemti ar saviem netīrajiem darījumiem, apspiež strādniekus, strīdas un dzīvo ķildās. Vai tad tāds ir gavēnis? Vai ir nozīme šādai sevis mērdēšanai?

“Es esmu devīgs, es atstāšu Baznīcai lielu ziedojumu”, tā kāds varētu teikt. “Taču saki man, lūdzu,” turpināja pāvests, “vai tu taisnīgi maksā savām mājsaimniecēm? Vai tu, gadījumā, nemaksā saviem padotajiem algu aploksnē? Vai tu rīkojies likumīgi, lai viņi, līdz ar to, varētu pabarot savus bērnus?” Francisks pastāstīja kādu atgadījumu no Otrā Pasaules kara. Pie jezuītu tēva Pedro Arupes, kurš strādāja par misionāru Japānā, atnāk kāds bagāts biznesmenis un dod ziedojumu evaņģelizācijas darbam. Viņam līdzi ir fotogrāfs un žurnālists, lai dokumentētu šo svarīgo žestu. Taču izrādījās, ka ziedojuma aploksnē bija tikai 10 dolāri. Svētais tēvs atgādināja, ka tā ir liekulība, tukša izrādīšanās, un uzsvēra, ka pravieša Isaja vārdi ir domāti tieši mūsdienām.

“‘Vai tad drīzāk šis nav tas gavēnis, ko vēlos: saraut ļaunuma važas, izraisīt nebrīves valgus, atlaist apspiestos brīvus, salauzt ikkatru jūgu; vai tad ne savu maizi dalīt ar izsalkušo, ievest mājās trūcīgos un klīstošos? Ja redzi kādu kailu, apģērb viņu un nenonievā savu tuvāko!’ Pārdomāsim šos vārdus,” mudināja pāvests. “Ieskatīsimies savā sirdī! Paskatīsimies, kā mēs gavējam, lūdzamies, darām žēlsirdības darbus. Mums nāks par labu padomāt arī, piemēram, par to, kā jūtas cilvēks, kurš, samaksājis par savām vakariņām 200 eiro, atgriežas mājās, redz izsalkušo un nepievērš viņam nekādu uzmanību. Mums nāks par labu par to padomāt!”

Jēzus, runājot par lūgšanu un gavēšanu, aicina mūs darīt to slepenībā, neizrādīties citu priekšā, ka lūdzamies un gavējam, un nerādīt noskumušu seju. Rezumējot Franciska teikto, jāsaka, ka patiesi gavēt nozīmē ne tikai no sirds lūgties un atteikties izpatikt savai miesai, bet arī neatstāt novārtā savu tuvāko vajadzības, būt vērīgiem pret saviem brāļiem un sniegt viņiem palīdzīgu roku.

J. Evertovskis / VR