Gavēnis ir ceļš no verdzības uz brīvību, no ciešanām uz prieku, no nāves uz dzīvību

“Šai žēlastības laikā, ko uzsākam, atgriezīsimies pie Tēva žēlsirdīgās sirds,” aicināja pāvests Pelnu trešdienas dievkalpojumā. Kā jau ierasts, Romas bīskaps šai dienā devās uz Avventino kalnu. Šeit notika tradicionālā procesija no Svētā Anzelma bazilikas uz seno, 432. gadā celto Svētās Sabīnas baziliku. Šeit pāvests celebrēja Svēto Misi un saskaņā ar liturģiju, kaisīja pelnus uz ticīgo galvām. Līdz ar to tika uzsākts Lielais Gavēnis. Gavēni Francisks salīdzināja ar ceļu, kas ved pie žēlsirdības uzvaras pār visu to, kas cenšas mūs sagraut, vai noniecināt, kas cenšas atņemt mums Dieva bērnu cieņu. “Gavēnis ir ceļš no verdzības uz brīvību, no ciešanām uz prieku, no nāves uz dzīvību,” teica pāvests.

Svētais tēvs paskaidroja, ka pelnu kaisīšanas rits, līdz ar kuru iesākam Gavēņa laika gājumu, atgādina par mūsu sākotnējo stāvokli. Mēs esam paņemti no zemes, esam veidoti no putekļiem, taču no putekļiem Dieva mīlošajās rokās, kurš dvesa savu dzīvības garu uz katru no mums un kurš vēlas to darīt joprojām, kurš vēlas dot mums to dzīvības dvašu, kas mūs paglābj no jebkurām citām dvašām – no mokošās mūsu egoismu izraisītās nosmakšanas, no patmīlīgu ambīciju un klusējošas vienaldzības izraisītās nosmakšanas, no nosmakšanas, kas aiztur garu, sašaurina apvāršņus un notrulina sirds pukstus. Dieva dzīvības dvaša mūs pasargā no šīs nosmakšanas, kas liek apdzist mūsu ticībai, žēlsirdībai un cerībai. Pāvests uzsvēra, ka Gavēnis ir laiks, lai teiktu nē. Viņš uzskaitīja arī virkni lietu, kurām teikt nē:

“Nē gara nosmakšanai, ko rada vienaldzība, uzskats, ka cita cilvēka dzīve uz mani neattiecas, centieni banalizēt dzīvību. Gavēnis ir laiks, lai teiktu nē tukšiem, bezjēdzīgiem vārdiem, nepārdomātai, pēkšņai kritikai, vienkāršotai problēmu analīzei, kas nespēj aptvert visu to kopumu, jo īpaši visvairāk cietošo problēmas. Gavēnis ir laiks, lai teiktu nē vienkāršotai lūgšanai ar mērķi nomierināt netīru sirdsapziņu, nē ziedojumam, lai tikai paši paliktu apmierināti, nē gavēšanai, kas liek justies, ka esam izpildījuši pienākumu. Gavēnis ir laiks, lai teiktu nē nosmakšanai, ko rada citus izslēdzoši savtīgi pakalpojumi, centieni nonākt pie Dieva, uzplēšot Kristus brūces, kas ir klātesošas brāļu brūcēs.”

Visbeidzot Francisks atgādināja, ka Gavēnis ir laiks, kurā atsākt elpot, laiks, kurā atvērt sirdi tā Vienīgā dvašai, kurš spēj pārveidot mūsu putekļus cilvēcībā. Tas ir laiks, kurā atbrīvot vietu visam labajam, ko varam paveikt, atmetot to, kas mūs izolē, aizver un paralizē.

I. Šteinerte/VR