Pāvesta prefācija grāmatai, ko uzrakstījis pedofīlijas upuris

Cilvēkam, kurš kādreiz kritis par pedofīlijas upuri, ir grūti stāstīt par to, ko izcietis, aprakstīt traumas, ko nespēj izdzēst pat daudzi aizritējušie gadi. Tomēr, par bērnībā piedzīvotajiem pazemojumiem, pie tam no katoļu priestera puses, nesen iznākušajā grāmatā drosmīgi liecina šveicietis Daniels Pite. Prefāciju grāmatai uzrakstījis neviens cits kā pāvests Francisks. Ar Pite kungu viņš tikās 2015., Konsakrētās dzīves gadā. Daniels Pite pastāstīja Svētajam tēvam par savu vēlēšanos izplatīt grāmatu “Mīlēt nozīmē atdot visu”. Tajā viņš ir savācis klosterļaužu, priesteru un konsakrēto laju liecības. “Nespēju pat iedomāties, ka šis entuziasma pilnais cilvēks, savulaik ir kritis kāda priestera nežēlastībā,” savu tikšanos ar Pite kungu apraksta pāvests. Izklausot viņa dzīves stāstu, Francisks atzīst, ka viņam nācies kārtējo reizi pārliecināties par baismīgo postījumu, ko nodara seksuālie noziegumi un sāpēm piepildīto ilgo ceļu, kas nākotnē sagaida upurus.

Pāvests ir gandarīts, ka iepazīstoties ar pedofīlijas upura pieredzi, lasītāji varēs atklāt, cik lielā mērā ļaunums spēj ielauzties Baznīcas kalpa sirdī. “Kā priesteris, kurš kalpo Kristum un Baznīcai, var nodarīt tik lielu ļaunumu?” jautā Francisks. “Kā tas, kurš savā dzīvē ir aicināts vest bērnus pie Dieva, var nonākt tiktāl, ka tos saplosa par “upuri dēmonam”?” Daži upuri ir nonākuši pat līdz pašnāvībai. “Šie mirušie kā smags akmens gulstas uz manas sirds, uz manas un visas Baznīcas apziņas,” grāmatas ievadā raksta pāvests. Viņš izmanto gadījumu, lai lūgtu piedošanu pedofīlijas upuriem un to piederīgajiem.

Svētais tēvs atgādina, ka Baznīcai ir jābūt kā mīlošai mātei, kas  par visvājākajiem un neaizsargātajiem rūpējas jo īpaši. Daniels Pite, diemžēl, ir saskāries ar citādu Baznīcas vaigu, tomēr viņš nav pārstājis ticēt cilvēkiem un Dievam. Grāmatas autors stāsta arī par lūgšanas spēku, kuru nekad nav atstājis un no kuras guvis mierinājumu vistumšākajos brīžos. Pēc 44 gadiem viņš ir izvēlējies satikt savu pāridarītāju un paskatīties acīs cilvēkam, kurš to ievainojis dvēseles dziļumos. Daniels viņam pasniedza roku.

 “Ievainotais bērns šodien ir pieaudzis vīrs, trausls, taču nostājies uz kājām,” raksta pāvests. Viņš atceras šī vīra teikto, ka daudzi cilvēki nevarot saprast, kāpēc viņš noziedznieku neienīst. “Esmu viņam piedevis un uz šīs piedošanas uzbūvējis savu dzīvi,” pāvestam sacījis Daniels Pite. Svētais tēvs pateicas viņam par liecībām, sakot, ka tās sagrauj klusēšanas mūri, kas noslāpēja skandālus un ciešanas, un izgaismo Baznīcas dzīves briesmīgo ēnas pusi.

Daniela Pite grāmata saucas “Es jums piedodu, tēvs”. Lūdzoties par grāmatas autoru, kā arī par visiem, kuri kā viņš, ir palikuši ievainoti savā bērnu nevainībā, pāvests novēl, lai šī liecība paver atgriešanās un izlīgšanas ceļu arī pedofīliem. Lai grāmata tiem liek apzināties viņu briesmīgās rīcības sekas.

Daniels Pite ir dzimis 1959. gadā, strādā par bibliotekāru Frīburgā, ir nodibinājis ģimeni, kurā aug seši bērni. Viņš veicina apvienību dibināšanu, kas dažādā veidā palīdz seksuālo pārkāpumu upuriem.

I. Šteinerte/VR