2017-01-30 14:59:00

Moceklība – Baznīcas lielākais spēks


Pirmdienas, 30. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās moceklībai. Viņš atgādināja, ka šodien ir vairāk mocekļu nekā pirmajos gadsimtos, piebilstot, ka mediji to nesaka, jo viņiem šādas ziņas nav izdevīgas. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja pieminēt tos, kuri par Kristu cieš vajāšanas un atdod savu dzīvību. „Ja nav piemiņas, tad nav arī cerības”, viņš uzsvēra.

Komentējot Vēstules ebrejiem fragmentu, kurā tiek atsaukta atmiņā visa Izraēļa tautas vēsture (sal. Ebr 11), pāvests pievērsa uzmanību trīs veidu piemiņai: tā sauktajai „paklausības piemiņai”, „Kunga lielo darbu piemiņai” un „mocekļu piemiņai”. Svētie Raksti liecina par daudzo ļaužu paklausību, sākot jau ar Ābrahamu, kurš, paklausībā izgāja no savas zemes un devās nezināmā virzienā. Minētajā vēstulē tiek pieminēti arī Kunga lielie darbi, ko Viņš veica ar Gideona, Baraka, Dāvida un citu savu kalpu starpniecību, kā arī tur tiek runāts par moceklību. Mocekļi cieta un atdeva savu dzīvību par Jēzu. Daži tika nomētāti akmeņiem, citi spīdzināti, citi mira no zobena utt. Baznīca ir Dieva tauta – sacīja Francisks. Tā sastāv no grēciniekiem. Tomēr reizē tā ir šī paklausīgā tauta, kas paveic lielas lietas un sniedz liecību par Jēzu līdz pat moceklībai.

Mocekļi ir tie, kuri ved Baznīcu uz priekšu, kuri to atbalsta, kuri to atbalstīja un šodien atbalsta – turpināja Svētais tēvs. Šodien ir vairāk mocekļu nekā pirmajos gadu simteņos. Mediji to nesaka, jo viņiem šādas ziņas nav izdevīgas, bet daudzi kristieši pasaulē šodien ir svētīgi, jo viņi tiek vajāti, apvainoti, ieslodzīti cietumos. Viņi atrodas cietumos tikai tāpēc, lai nestu krustu vai apliecinātu, ka Jēzus ir Kristus. Tā ir Baznīcas godība, mūsu atbalsts un arī mūsu pazemojums – mēs ir viss, mums viss liekas viegli, bet tiklīdz kaut kā pietrūkst, mēs tūlīt sūdzamies… Taču padomāsim par šiem brāļiem un māsām, kas šodien, lielākā skaitā nekā pirmajos gadsimtos, cieš moceklību – mudināja Francisks.

Pāvests piebilda, ka viņš nevar aizmirst liecību, ko sniedza kāds priesteris un kāda māsa Tirānas katedrālē viņa ceļojuma laikā uz Albāniju. Šie dzīvie mocekļi ilgus gadus pavadīja cietumos, spaidu darbos un izcieta pazemojumus. Viņiem netika dots baudīt cilvēktiesības. Šajā sakarā Svētais tēvs atgādināja, ka šodien Baznīcas vislielākais spēks meklējams tieši šajās mazajās vajātajās Baznīcās. „Šīs Baznīcas ir mūsu godība un mūsu spēks. Baznīca bez mocekļiem – es uzdrošināšos teikt – ir Baznīca bez Jēzus”, sacīja Francisks. Noslēgumā viņš aicināja ticīgos lūgties par mocekļiem, kuri cieš, par tām Baznīcām, kuras ir apspiestas un vajātas. Šīs Baznīcas ir mūsu cerība – viņš uzsvēra, atgādinot pirmo gadsimtu rakstnieka Tertuliāna teikto: „Mocekļu asinis ir kristiešu sēkla”.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.