Dievā vienmēr var sākt visu no sākuma

17. janvārī, tiekoties Svētās Martas namā ar cietumnieku grupu, pāvests Francisks pasniedza savu vēstuli Padovas cietuma kapelānam, priesterim Marko Poccam. Vēstulē aplūkots temats par nāves sodu. Tieši par to aizvadītajās dienās jau minētajā ieslodzījuma vietā notika sanāksme ar nosaukumu “Sašaurinātie apvāršņi”. Francisks ar vēstules starpniecību notiesātajiem apliecina savu garīgo tuvību un par viņiem lūdzas. “Iedomājos, ka skatos jūsu acīs un redzu tajās smagumu un vilšanos, taču tai pašā laikā saskatu cerības gaismiņu,” teikts vēstulē.

Svētais tēvs raksta, ka turēt cerību iedegtu ir visu cilvēku pienākums, šai gadījumā jo īpaši to, uz kuriem gulstas atbildība palīdzēt cietumniekiem, lai viņu personas stāvoklis tiek vērtēts augstāk par cietumnieka stāvokli.

Pāvests vēstulē vēršas pie sanāksmes dalībniekiem, aicinot viņus parādīt cilvēcības ceļus, pa kuriem iet dzīvē, un kuri nebūtu aizslēgti cerībai par labāku nākotni. Šai ziņā Francisks izceļ nepieciešamību veikt kultūras izmaiņas, lai cilvēki atteiktos no aklas tiesāšanas un negūtu mierinājumu no tā, ka vainīgajam ir pielietots juridisks spriedums, bet, lai spētu atvērties samierināšanās un konkrētām viņa atgriešanās perspektīvām sabiedrībā. Francisks aicina veidot tādu nākotni, kur nāves sods nebūtu problēmu risinājums, bet gan problēma, ko atrisināt. “Ja personas cieņa tiek definitīvi ieslodzīta, tad sabiedrībā vairs nav vietas, lai sāktu ticēt atjaunojošajam piedošanas spēkam,” raksta pāvests. Viņš apliecina, ka Dievā vienmēr ir vieta sākt visu no sākuma, lai tiktu stiprināti un rehabilitēti no atjaunojošā piedošanas spēka. Svētais tēvs novēl Viņam ieslodzīto ceļu, viņu pārdomas un cerības, un katram no viņiem, kā arī viņiem dārgajiem cilvēkiem dod savu apustulisko svētību un aicina palūgties arī par sevi.

I. Šteinerte/VR