Izmainīt savu sirdi, domāšanas un dzīves veidu

Pateicoties jaunajai derībai, ko Dievs noslēdz ar mums Jēzū Kristū, atjaunojas mūsu sirds un izmainās mūsu domāšanas veids – norādīja pāvests piektdienas, 20. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos, Francisks mudināja viņus gūt uzvaru pār savu egoistisko mentalitāti. Šāda mentalitāte bija raksturīga likuma zinātājiem un farizejiem, kuri vienmēr tiesāja un kritizēja citus. Dievs visu atjauno nevis ārēji, bet no pašām saknēm – uzsvēra Svētais tēvs. Balstoties uz apustuļa Pāvila Vēstuli ebrejiem, viņš pievērsās radīšanai no jauna, ko panāk Dievs savā Dēlā Jēzū Kristū. Šai jaunajai derībai ir savas raksturiezīmes –skaidroja pāvests.

Pirmkārt, tā izmaina mūsu sirdi un prātu. Dieva likums nav kaut kas ārējs. Tas nav ārējs darbības veids. Dieva likums ir ierakstīts cilvēka sirdī. Līdz ar to izmainās mūsu domāšana, mūsu sirds, mūsu skatījums un mūsu rīcības veids. Kad arhitekts raugās uz kādu darbu, viņš var raudzīties ar aukstu un vienaldzīgu skatienu, ar skaudību vai arī ar prieku un labvēlību. Šajā kontekstā Francisks teica: „Jaunā Derība izmaina mūsu sirdi un ļauj mums ieraudzīt Kunga likumu ar šo jauno sirdi un ar jaunu prātu. Pievērsīsim uzmanību likuma doktoriem, kuri vajāja Jēzu. Viņi pilnīgi visā rīkojās saskaņā ar likuma norādēm. Viņu rokās bija likums. Viņiem bija viss, viss, viss. Taču savā domāšanas veidā viņi bija tālu no Dieva. Tā bija egoistiska mentalitāte. Viņi centrējās uz sevi. Viņu sirds vienmēr tiesāja, kritizēja. Jaunā derība izmaina mūsu sirdi un mūsu prātu. Šeit notiek mentalitātes maiņa”.

Otrkārt, jaunā derība izmaina mūsu dzīvi. Dievs piedod mūsu grēkus. Viņš apsola, ka piedos mūsu vainas un nepieminēs mūsu grēkus. „Dažreiz man patīk mazliet pajokot, sakot Kungam: ‘Tev ir slikta atmiņa!’”, turpināja pāvests, uzsverot, ka tā ir Dieva vājība, proti, tad, kad Viņš piedod mūsu grēkus, Viņš tos arī aizmirst. Francisks paskaidroja, ka tas mums ir aicinājums nelikt Kungam atcerēties mūsu grēkus, un tas nozīmē vairs negrēkot. „Kungs, tu man piedevi, tu aizmirsi manus grēkus, un es mainīšu savu dzīvi”. Tātad, jaunā derība man liek izmainīt ne tikai sirdi un prātu, bet arī dzīvi. Turpmāk man ir jādzīvo tālu no grēka, man jādzīvo, negrēkojot. Tā ir jaunā radīšana. Tā Kungs mūs visus rada no jauna.

Treškārt, jaunā derība izmaina mūsu piederību. Mēs piederam Dievam. Citi dievi mums vairs neeksistē. Šo jauno radīšanu Kungs paveic daudz brīnišķīgākā veidā nekā pirmo radīšanu. Homīlijas noslēgumā Francisks aicināja lūgt, lai Viņš dod mums žēlastību būt Viņam uzticīgiem. Pravieši savā laikā rakstīja, ka Kungs izmainīs mūsu akmens sirdi un ieliks tās vietā miesas sirdi. Kungs izmaina mūsu mentalitāti, lai izmainītu mūsu sirdi. Tātad, jaunajā derībā runa ir par sirds maiņu, mentalitātes maiņu, dzīves maiņu un piederības maiņu. Nekad vairs nepiederēsim pasaulīgajam garam, nepieķersimies pasaulīgajām muļķībām, bet piederēsim tikai Kungam – mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR