Vesperes un pateicības lūgšana "Te Deum", 2016. gadam aizritot

Vecgada vakarā pāvests vadīja Vesperu dievkalpojumu Svētā Pētera bazilikā un kopā ar ticīgajiem pateicās Dievam par aizejošo gadu. Homīlijā viņš vadījās pēc svētā Pāvila vēstules galatiešiem, kurā teikts, ka “laikam piepildoties, Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam, lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni” (4,4-5). Francisks teica, ka šie vārdi vēstī par Dieva plānu attiecībā uz mums, proti, lai mēs dzīvotu kā Viņa bērni. Bērns Jēzus, autiņos ietīts Betlēmes silītē, rāda Dieva spēku un reizē Viņa aicinājumu veidot tikšanās kultūru.

Bērna Jēzus priekšā pāvests aicināja atzīt, ka mums ir vajadzīgs Kungs, kas apgaismo, jo ne reizi vien izliekamies tuvredzīgi, vai no visa spēka cenšamies iekļaut citus savās shēmās. Ir vajadzīga Kunga gaisma, lai mēs mācītos no savām kļūdām un spētu tās pārvarēt.

Noslēdzoties gadam, pāvests rosināja pateikties par visām dievišķā dāsnuma zīmēm mūsu dzīvē un mūsu vēsturē, kas izpaužas neskaitāmos veidos. “Stāvot Betlēmes atveidojuma priekšā pārdomāsim, kā Dievs ir bijis klātesošs visu gadu un atcerēsimies, ka ikviens brīdis ir nesis žēlastību un svētību,”  teica Francisks. Viņš atzīmēja arī, ka raugoties uz Betlēmi, satiksim Jāzepa un Marijas sejas. Tās ir jaunas sejas, kas pilnas ar cerībām, ilgām un jautājumiem. “Nav iespējams runāt par nākotni,” tieca pāvests, “ja neparaugāmies uz šīm jaunajām sejām un neuzņemamies atbildību pret saviem jauniešiem.” Francisks teica, ka esam tiem parādā, jo par maz interesējamies par viņu vietu sabiedrībā.

Svētais tēvs atzīmēja, ka esam radījuši kultūru, kas no vienas puses, jaunību padara par elku, vēloties, lai tā būtu mūžīga, taču, otras puses, paradoksālā veidā savus jauniešus esam nolēmuši atstumtībai no sabiedriskās dzīves, veicinādami viņu emigrāciju, vai likdami meklēt darbu, kas tiem neļauj raudzīties nākotnē. “Priekšroku esam devuši spekulācijām, nevis cienīgam darbam, kas jauniešiem ļautu būt par aktīviem dzīves un sabiedrības locekļiem,” sacīja pāvests. Viņš aicināja nebūt ka Betlēmes viesu nama saimniekam, kurš Marijai un Jāzepam teica: “Šeit nav vietas!” Francisks pamudināja palīdzēt jauniešiem rast konkrētus apvāršņus savā zemē, savā dzimtenē, lai viņi spētu celt nākotni. “Neatteiksimies no viņu roku spēka, no viņu prāta, no spējas piepildīt savu vecāku sapņus,” aicināja pāvests. Viņš norādīja, ka tas ir iespējams ar cienīgu, brīvu, radošu, līdzdalīgu un solidāru darbu.

Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs aicināja kontemplēt Bērnu Jēzu, apzinoties aicinājumu atgriezties pie ticības saknēm.

I. Šteinerte/VR