Spilgtākie pāvesta darbības notikumi 2016. gadā

2016. gads ir aizritējis. Kas īpašs tā laikā ir noticis Vatikānā? Ko būtu sevišķi vērts pieminēt, runājot par pāvesta Franciska darbību? Saskaņā ar Pāvesta Nama prefektūras apkopotajiem datiem, Franciska vadītajās audiencēs un liturģijas svinībās, kas notika Romā vien, piedalījās gandrīz 4 milj. cilvēku. To, kuri ieradās uz tikšanos ar Romas katoļu Baznīcas vadītāju, skaits ir daudz reižu lielāks, ja runājam par viņa vizītēm pa Itāliju un apustuliskajiem ceļojumiem uz ārzemēm.

Pirmā lieta, ko vajadzētu uzsvērt, ir tā, ka aizvadītais gads bija veltīts Dieva žēlsirdībai. Pirms atkal aizvērt Svētā Pētera bazilikas smagās bronzas durvis, 20. novembrī pāvests kopā ar daudziem ticīgajiem to priekšā palika klusumā un iegrima dziļā lūgšanā. Gada laikā šāda iespēja tika dota arī visas pasaules ticīgajiem. Kopš 2015. gada 8. decembra pa minētās bazilikas Svētajām durvīm izgāja vairāk nekā 21 miljons svētceļnieku no 156 pasaules valstīm. Tā kā Žēlsirdības durvis bija atvērtas ne tikai Romas dievnamos, bet arī visas pasaules katedrālēs un bazilikās, tad 3 tk. diecēzēs un sanktuārijos pa tām izgāja 950 milj. katoļticīgo. Šobrīd dievnamu Svētās durvis nu jau ir aizvērtas, bet ir svarīgi atcerēties, ka Dieva žēlsirdības durvis mums vienmēr paliks atvērtas.

Tomēr jāņem vērā, ka skaitļi, lai cik tie būtu iespaidīgi, nav pats galvenais. Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas padomes prezidents, arhib. Rino Fizikella norāda, ka Jubilejas gadu īpašu padarīja kaut kas cits. Viņš atzina, ka Baznīca visā pasaulē piedzīvoja lielu žēlastību, jo mums bija iespēja atklāt Dieva maigumu. Mūsdienu kontekstā, ko iezīmē vardarbība un augstprātība, maigums ir kļuvis par katra cilvēka sirds dziļāko vēlmi. Šajā Svētajā gadā nevar aizmirst ‘žēlsirdības piektdienas’, kad pāvests apmeklēja mūsdienu sabiedrības atstumtos un nabagus. Tās ir zīmes, ko viņš deva Baznīcai – bīskapiem, priesteriem, draudzēm, proti, viņš parādīja, ka Dievs mums ir tuvu, un visi, kuriem ir nepieciešams mierinājums, var to saņemt. Lai palīdzētu ticīgajiem vienmēr raudzīties uz priekšu, Francisks, noslēdzot Jubilejas gadu, izdeva apustulisko vēstuli „Žēlsirdība un nožēlojamā”. Viņš uzsvēra, ka īstās durvis ir paša Kristus sirds, kas mums vienmēr būs atvērta, un ka žēlsirdība nav „atkāpe Baznīcas dzīvē”. Žēlsirdība ir viena no tās kolonnām.

Viens no ievērojamākajiem 2016. gada notikumiem bija Mātes Terēzes no Kalkutas kanonizācija. Skanot vairāk nekā 120 tk. cilvēku aplausiem, 4. septembrī pāvests pasludināja Māti Terēzi par svēto. Svinībās piedalījās ne tikai katoļticīgie no visas pasaules, bet arī sikhi no Indijas. „Mātei Terēzei bija svarīga nevis reliģiskā piederība, bet cilvēks”, viņi sacīja. „Mēs visi piederam vienai saimei”. Jauno svēto raksturoja tuvākmīlestība, palīdzība nabagiem, dedzība, pazemība un vienkāršība. Viņa pati, piedzīvojusi dziļu iekšēju tumsu, kļuva mūsdienu pasaulei par cerības spožo bāku.

2016. gada aprīlī tika izdots ilgi gaidītais pāvesta dokuments „Mīlestības līksme”, kas ir divu iepriekšējo ģimenei veltīto bīskapu sinožu darba auglis. Tajā Francisks pievēršas ģimenes izaicinājumiem, mīlestībai laulībā un šīs mīlestības auglīgumam, un nosprauž vadlīnijas turpmākajam pastorālajam darbam ar ģimenēm. Vīnes arhibīskaps, kard. Kristofs Šēnborns apustulisko pamudinājumu dēvē par sava veida ģimeņu „pedagoģijas grāmatu”. Pāvests tur runā kā pedagogs, kā tēvs uz saviem bērniem, kā gudrs jauniešu skolotājs. Kas attiecas uz tiem, kuru laulības lietas nav sakārtotas, Svētais tēvs, pēc kardināla domām, pieiet ļoti delikāti, aicinot uz sirdsapziņas veidošanu. Nevajag domāt, ka izveidosim labu sirdsapziņu, visur izliekot ‘brīdinājuma zīmes’ – atgādina Šēnborns. Šajā veidošanas procesā liela nozīme ir audzināšanai, pamodināšanai. Tāpēc par dokumenta atslēgas vārdiem var uzskatīt līdzgaitniecību un pedagoģiju. Tas ir labi, ka ir skaidrība par normām, tomēr vispirms vajag iziet cilvēkiem pretī, iepazīt viņu situāciju, viņu dzīvi – saka pāvests. Tā nav „situācijas morāle” – viņš atgādina. Tā ir morāle, kur tiek pievērsta uzmanība neskaitāmajai situāciju dažādībai, jo katra cilvēka dzīves stāsts ir īpašs un katrs ir pelnījis, lai tiktu ņemts vērā viņa konkrētais stāvoklis.

„Daudz laimes, Svēto tēv! Sveicam dzimšanas dienā”, šos un citus apsveikuma vārdus pāvests lasīja vēl pavisam nesen, svinot savu 80 gadu jubileju. Viņš vēlējās, lai viņa vecumdienas būtu mierīgas, auglīgas un reizē priecīgas. Savu dzimšanas dienu Francisks iesāka visai neparasti, jo ieturēja brokastis kopā ar 8 bezpajumtniekiem. Viņš paliek uzticīgs tam, ko apņēmās pontifikāta sākumā, proti, apskaut un samīļot tos, kuriem ir vajadzīgs mierinājums un mīlestība. Tādā pašā garā rudenī viņš devās uz Umbrijas apgabalu Itālijā pie zemestrīcē cietušajiem un uz Lesbas salu Grieķijā pie bēgļiem. Daudzu cilvēku ciešanu aizkustināts, viņš nolēma piešķirt Vatikānā patvērumu trīs musulmaņu ģimenēm no Sīrijas. Par šādu žestu ne mazāk aizkustināti bija paši bēgļi. Ģimenes māte un sieva Nūra, kura atlidoja uz Vatikānu kopā ar pāvestu, atzina, ka vēl neviens musulmaņu reliģiskais līderis, ne arābu zemes prezidents nav spēris līdzīgu soli. Jau minētajā salā notika arī ievērojama ekumeniska tikšanās, tas ir, tur pāvests satikās ar Konstantinopoles ekumenisko patriarhu Bartolomeju un Atēnu grieķu pareizticīgo arhibīskapu Hieronimu. Viņi visi trīs vērsās ar aicinājumu pie politiķiem darīt visu iespējamo, lai panāktu kara izbeigšanos Tuvajos Austrumos. Runājot par Svētā tēva solidaritāti ar cietējiem, jāpiebilst, ka tā neaprobežojas ar vārdiem vien, bet izpaužas konkrētos darbos, proti, pāvests nelaimē nonākušajiem sniedz konkrētu materiālo palīdzību, atvēlot noteiktu naudas summu vai nu no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, vai organizējot speciālas kolektes. Tā, piemēram, aprīlī, viņš mudināja Eiropas draudzes vākt līdzekļus Austrumukrainas iedzīvotāju atbalstam. Iniciatīvas rezultātā tika savākta 12 milj. eiro liela naudas summa. Par tās sadali, kas notiek saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, rūpējas Pontifikālās „Cor Unum” padomes sekretārs, bīsk. Džovanni Pietro Daltoso.

Par vēsturisku notikumu tiek uzskatīta arī 12. februārī Kubā notikusī pāvesta Franciska tikšanās ar Maskavas un visas Krievijas patriarhu Kirilu, kā arī ļoti nozīmīgu vietu ieņēma viņa piedalīšanās Reformācijas 500. gadskārtas atceres pasākumos Zviedrijā 31. oktobrī. 2016. gadā Svētais tēvs ieviesa izmaiņas Romas Misālē, nosakot, ka Lielās ceturtdienas kāju mazgāšanas ritam turpmāk varēs tikt izvēlētas arī sievietes. Svētās Marijas Magdalēnas liturģiskās piemiņas dienu viņš paaugstināja par svētkiem, izdeva sieviešu kontemplatīvajai dzīvei veltītu apustulisko konstitūciju, kā arī turpināja reformu Romas kūrijā.

Atgriežoties pie Vatikānā notikušajiem publiskajiem pasākumiem, 43 trešdienu vispārējās audiencēs piedalījās 762 tk. cilvēku (vislielākais svētceļnieku pieplūdums bija oktobrī – 117 tk.), 11 Jubilejas gada audiencēs – 446 tk., speciālajās audiencēs – gandrīz 170 tk. Turpretī uz Franciska vadītajām liturģijas svinībām ieradās 925,5 tk, bet uz lūgšanu „Kunga eņģelis” – 1 milj. 650 tk. ticīgo. Liturģijas svinības visapmeklētākās bija martā (165 tk.) un septembrī (168 tk.), bet lūgšana „Kunga eņģelis” – janvārī (300 tk.). Kas attiecas uz apustuliskajiem ceļojumiem, 2016. gadā Svētais tēvs apmeklēja Meksiku, Lesbas salu Grieķijā, Armēniju, Poliju, Gruziju, Azerbaidžānu un Zviedriju.

Klāt pievienotajā videomateriālā ir iespēja redzēt pāvesta darbības spilgtākos momentus. To sagatavoja Svētā Krēsla Komunikāciju sekretariāts.

J. Evertovskis / VR