Sv. Jānis Kristītājs – apustuliskās drosmes paraugs

Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja Baznīcas ganus vienmēr teikt patiesību, bet vienlaikus prasīt no cilvēkiem tik daudz, cik tie spēj izdarīt. Pārējo paveiks Dievs. Viņš arī norādīja, ka ticības šaubas, ko varam piedzīvot, ir normāla parādība. Runājot par Jāni Kristītāju, Francisks atzina, ka viņš bija bargs pret farizejiem, bet saprotošs pret vienkāršo tautu, pret grēciniekiem.

Visi, tai skaitā farizeji un likuma zinātāji, apmeklēja Jāni Kristītāju, kurš dzīvoja tuksnesī, sprediķoja un kristīja ļaudis. Visi viņā klausījās. Tomēr farizeji turējās „pa gabalu”. Tie nāca tikai tādēļ, lai varētu viņu nosodīt. Balstoties uz šīs dienas Evaņģēlija fragmentu, pāvests norādīja, ka Jānis Kristītājs nenēsāja izsmalcinātas drēbes, jo tie, kas tādas nēsā, dzīvo ķēniņu pilīs vai arī – viņš piebilda – „kāds dzīvo bīskapijā”. Ļaudis nāca pie Jāņa Kristītāja, jo viņš bija pravietis. Viņš bija liels un uzticīgs Kungam. Viņš bija liels, tāpēc ka bija uzticīgs. Viņš sprediķoja uzstājīgi un pret farizejiem bija bargs, saucot lietas īstajos vārdos. Jānis Kristītājs tiem neteica: „Ak, dārgie, uzvedieties labi”. Viņš teica: „Jūs, odžu dzimums”. Viņš neko neizskaistināja. Farizeji un rakstu zinātāji nāca viņu kontrolēt. Viņu sirds bija aizvērta. Tāpēc Jānis bija tiešs savos izteicienos. Viņš riskēja ar dzīvību, bet bija uzticīgs. Viņš pārmeta arī Herodam laulības pārkāpšanu. Viņš atklāti pateica, ka Herods ir laulības pārkāpējs. Šajā sakarā pāvests piebilda, ka, ja šodien kāds prāvests svētdienas Svētās Mises homīlijā saviem ticīgajiem pateiktu, ka starp viņiem daži ir „odžu dzimums” un daudzi ir laulības pārkāpēji, tad noteikti bīskaps saņemtu sūdzības vēstuli. Cilvēki teiktu, ka prāvests viņus apvaino. Jānis Kristītājs tā runāja, nebaidoties, ka citi viņa teikto uztvers kā apvainojumu, jo viņš bija uzticīgs savam aicinājumam un patiesībai.

Savukārt pret grēciniekiem, pret vienkāršajiem ļaudīm Jānis Kristītājs izturējās ar sapratni un iejūtību. Viņš izprata šo ļaužu stāvokli un palīdzēja viņiem iet uz priekšu pa Kunga ceļu. Pāvests norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Jānis bija liels, stiprs un drošs savā aicinājumā, viņš piedzīvoja tumsas brīžus un šaubas. „Dižgari var atļauties šaubīties, un tas ir skaisti”, sacīja Francisks. „Viņi ir droši par savu aicinājumu, bet katru reizi, kad Kungs viņiem rāda jaunu ceļu, viņi sāk šaubīties. Viņi domā, ka tas varbūt ir pretrunā ar tīro ticības mācību, ka tie ir maldi, ka tas nav tas Mesija, kuru tie gaidīja. Tas ir velna darbs. Jānis Kristītājs bija liels. Viņš bija pēdējais pravietis, kurš sludināja atgriešanos, kurš nerunāja ar pusvārdiem, lai nosodītu augstprātīgos. Viņš bija tas, kurš dzīves beigās atļāvās šaubīties. Un tā ir skaista kristīgās dzīves programma”, atzina Svētais tēvs.

J. Evertovskis / VR