2016-12-13 17:27:00

Publicēts pāvesta vēstījums 50. Pasaules miera dienai


Ir publicēts pāvesta vēstījums 50. Pasaules miera dienai, kas tiks atzīmēta 1. janvārī. Francisks kavējas pie atteikšanās no vardarbības kā miera politikas stila. “Lai žēlsirdība, nevis vardarbība vada mūsu jūtas un personīgās vērtības,” viņš novēl. Vadoties pēc tā, pāvests aicina izturēties citam pret citu personīgajās, kā arī sociālajās un starptautiskajās attiecībās. Arī vardarbības upuri iegūst ticamību miera celtniecības procesā, ja viņi prot atteikties no atriebības kārdinājuma.

Atskatoties uz pagājušo gadsimtu, ko plosīja divi pasaules kari, atomkara draudi un daudzi konflikti, pāvests atzīmē, ka šodien esam fragmentāra pasaules kara pārņemti. Šī vardarbība rada briesmīgas ciešanas, terorismu, noziedzību, negaidītus bruņotus uzbrukumus. Pāvests šeit pieskaita arī migrantiem nodarītos pārkāpumus un cilvēktirdzniecību, kā arī vides izpostīšanu.

“Vardarbība nav zāles pret mūsu sadrumstaloto pasauli,” raksta Francisks.  Atbilde uz vardarbību ar vardarbību labākajā gadījumā ved pie piespiedu migrācijas un ciešanām, jo liels daudzums resursu tiek patērēts militārajam sektoram, atņemot tos jauniešu, trūcīgo ģimeņu, vecu ļaužu, slimnieku un lielākās pasaules daļas iedzīvotāju vajadzībām. Sliktākajā gadījumā šāda tendence var vest pie daudzu, ja ne visu cilvēku fiziskās un garīgās nāves.

Pēc ievada, pāvests vēstījumā aplūko četrus punktus. Viens no tiem, “Labā vēsts”, ir veltīts miera tematam Svētajos Rakstos un pāvestu mācībā. Arī Jēzus dzīvoja vardarbības laikos. Taču Viņš nenogurstoši sludināja Dieva beznosacījumu mīlestību, kas pieņem un piedod, un saviem mācekļiem mācīja mīlēt ienaidniekus un pagriezt otru vaigu. Jēzus iezīmēja nevardarbīgu ceļu, ko pats gāja līdz pat nāvei krustā. “Būt par patiesiem Jēzus mācekļiem šodien nozīmē piekrist nevardarbības piedāvājumam,” uzsver pāvests.

Tieši nevardarbībai kristīgajā skatījumā ir veltīts otrs Miera vēstījuma punkts. Francisks atzīmē, ka dažreiz nevardarbība tiek uztverta kā pasivitāte, kā nekā nedarīšana vardarbības priekšā. Taču tā nav. Svētais tēvs piemin Māti Terēzi, kura 1979. gadā, saņemot Nobela Miera prēmiju, teica: “Mūsu ģimenē nav vajadzīgas bumbas un ieroči, nav vajadzīga sagrāve, lai pēc tam nestu mieru, bet ir vajadzīgs būt kopā un mīlēt citam citu... Tādējādi spēsim parvarēt visu ļaunumu, kas pastāv pasaulē.”

Māte Terēze ir noliekusies pār pēdējiem, pār šīs dzīves pabērniem, neļaujot tiem nomirt uz ielas, bet atzīstot cieņu, ko Dievs viņiem ir devis. Svētā žēlsirdības misionāre ir likusi uzklausīt savu balsi šīszemes varenajiem, lai viņi atzītos noziegumos un atzītu dvēseles nabadzību, ko paši sev radījuši.

Nevardarbība ir nesusi iespaidīgus rezultātus. “Tie, kurus panākuši Mahatma Gandijs, Hans Abduls Gafars Hans un Mārtiņš Luters Kings, netiks aizmirsti,” raksta pāvests. Viņš piemin arī nevardarbības līderi Leimahu Gboviju un daudzas citas sievietes, kuras organizēja lūgšanas un nevardarbīgu protestu akcijas, panākot augsta līmeņa sarunas, kas veda pie otrā pilsoņu kara noslēguma Libērijā.

Baznīca ir iesaistījusies nevardarbīgu stratēģiju veicināšanā, palīdzot tās īstenot daudzās zemēs. Taču, šo darbu veic ne tikai Baznīca, bet arī citas reliģiskās tradīcijas, kurām līdzjūtība un nevardarbība ir būtiski dzīves stila rādītāji. “Neviena reliģija nav teroriste!” vēstījumā uzsver pāvests.

Nākamajā punktā Francisks pieskaras ģimenei kā nevardarbīgas politikas saknei. “Ģimene ir vieta, kur būtu jāiemācās komunicēties citam ar citu, rūpēties citam par citu, negaidot atlīdzību, vieta, kur nesaskaņas būtu jāpārvar nevis ar spēku, bet ar dialogu, respektu, centieniem nest labumu otram, žēlsirdību un piedošanu,” raksta pāvests. Viņš piebilst, ka no ģimenes uz pasauli būtu jāizstaro mīlestības priekam. Brālīguma un mierīgas sadzīves ētikai nav jābalstās uz bailēm, vardarbību un aizvērtību, bet gan uz atbildību, respektu un patiesu dialogu.

Atsevišķu punktu vēstījumā pāvests veltī miera celtniecībai ar aktīvas nevardarbības starpniecību. Viņš norāda, ka šis uzdevums attiecas gan uz politiskajiem un reliģiskajiem līderiem, uz starptautiskajām institūcijām, uzņēmumu vadītājiem un visas pasaules medijiem. Francisks apsola Katoliskās Baznīcas palīdzību visos miera celtniecības centienos, kuros uzsvars tiek likts uz aktīvu un radošu nevardarbības piegājienu.

Sekojot gadskārtējai tradīcijai, Miera dienas vēstījums ir parakstīts 8. decembrī – Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos. Marija ir Miera Karaliene. Viņas Dēla dzimšanas brīdī eņģeļi slavēja Dievu un vēlēja mieru virs zemes labas gribas cilvēkiem (sal. Lk 2, 14). Vēstījuma noslēgumā pāvests visus 2017. gadā aicina ar lūgšanu un darbu kļūt par cilvēkiem, kas no savas sirds, no saviem vārdiem un žestiem ir izslēguši vardarbību, kas cenšas veidot nevardarbīgas kopienas, kuras rūpējas par visu cilvēku “kopējo namu”.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.