Kristīgo mācību pazīst tas, kuram nav sveši Dieva glāsti

Cilvēks, kuram ir sveši Dieva glāsti, nepazīst kristīgo mācību – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Viņa teiktais ir katram no mums adresēts aicinājums pārdomāt, kas notiek manā sirdī: Vai tā nav sadalīta? Vai tā nav slima? Vai es nebēgu no Kunga? Komentējot Evaņģēlija fragmentu par pazudušo avi, Francisks pieskārās Jūdam, kurš noliedza Jēzu.

Svētais tēvs uzsvēra, ka Kungs nekad nemitējas mūs meklēt. Viņš nāk kā tiesnesis, bet Viņš ir maiguma pilns tiesnesis. Kungs dara visu, lai mūs glābtu. Viņš nāk nevis tiesāt, bet glābt. Viņš meklē katru no mums, Viņš mīl katru no mums personīgi. Viņš mūs mīl tādus, kādi esam. Avs pazuda ne tāpēc, ka nezināja ceļu – skaidroja Francisks. Avs pazuda tāpēc, ka tās sirds bija slima. Savas iekšējās atšķelšanās dēļ viņa bija kļuvusi akla. Viņa bēga no Kunga, meklēja dubultu dzīvi, mēģinot piepildīt savu iekšējo tukšumu, tikt galā ar savu dvēseles tumsu. Tā vietā, lai paliktu kopā ar ganāmpulku, tā izvēlējās bēgšanu tumsā. Pāvests norādīja, ka Kungs to visu labi saprot, tāpēc dodas viņu meklēt. Viņš arī atzina, ka viņam pašam ir vieglāk izprast Kunga rīcību, paskatoties uz to, kā Kungs attiecās pret Jūdu.

Tieši Jūda vislabāk atspoguļo Evaņģēlijā aprakstīto pazudušo avi –  turpināja Francisks. Jūda ir cilvēks, kura sirdī vienmēr bija kaut kāds sarūgtinājums. Viņš vienmēr kritizēja citus, vienmēr turējās pa gabalu. Viņš nezināja, cik patīkami, kad var sadzīvot ar citiem. Tā kā viņš nebija apmierināts, viņš bēga. Viņš bēga, jo bija zaglis. Ja cilvēka sirdī valda tumsa, viņš bēg. Arī daudzi kristieši un, diemžēl, arī daži priesteri un daži bīskapi dzīvo dubultu dzīvi… Un Jūda bija bīskaps. Viņš bija pirmais bīskaps. Jūda bija pazudusī avs. Madzolari savā sprediķī viņu sauca par „nabadziņu” un jautāja: ‘Bāli Jūda, kas notiek tavā sirdī?’ Mums vajadzētu saprast pazudušās avis. Arī mūsos vienmēr ir kaut kas no pazudušās avs.

Pāvests paskaidroja, ka šādas pazušanas iemesls ir ne tik daudz kļūdīšanās, kā sirds slimība. Ja sirds ir slima, tad velns to izmanto. Tādējādi Jūda ar savu dalīto sirdi ir uzskatāms par pazudušās avs simbolu. Kungs dodas viņu meklēt, bet viņš to nesaprot. Tad, kad viņš apzinās, kādu ļaunumu ir nodarījis, atrazdamies iekšējā tumsā un meklēdams nevis Kunga gaismu, bet mākslīgu spīdumu, krīt izmisumā. Šajā sakarā Francisks norādīja, ka Kungs ir labs un nebeidz meklēt arī šādas avis. Kungs meklēja Jūdu līdz pēdējam, jo Viņš ir Labais gans.

Lūk, šī ir tā prieka vēsts, ko saņemam Ziemassvētkos. Mēs esam aicināti meklēt prieku Kungā, meklēt mierinājumu Viņā un nevis kaut kur citur, bēgot no Kunga, no īstenības, no iekšējām grūtībām un no iekšējās šķelšanās. Jēzus, atrodot pazaudēto avi, tai neko nepārmet. Arī Jūdu viņš sauca par „draugu”. Šādi izpaužas Dieva glāsti – sacīja Svētais tēvs. „Tas, kurš šos glāstus nepazīst, nepazīst kristīgo mācību!”, viņš uzsvēra. „Tas, kurš neļauj Kungam sevi noglāstīt, ir pazudis”. Noslēgumā pāvests vēlēja, lai Kungs dod mums žēlastību ar visiem saviem ievainojumiem, ar vaļsirdīgi atzītiem grēkiem gaidīt Ziemassvētkus, gaidīt Kungu, kurš savā varenībā nes mums mierinājumu, kurš nāk ar maigumu, kurš nāk mūs noglāstīt, jo Viņa sirds ir ļoti laba. Viņš atdeva par mums savu dzīvību.

J. Evertovskis / VR