Vai es gribu satikt Jēzu?

Kristīgā ticība ir nevis teorija vai kāda filozofija, bet satikšanās ar Jēzu – atgādināja pāvests 28. rīta Svētās Mises homīlijā. Sākoties Adventa laikam, viņš norādīja, ka mēs varam pa īstam satikt Jēzu tad, ja dodamies ceļā. Taču kādai jābūt mūsu nostājai šai ceļā?

Francisks pievērsās trīs lietām. Pirmkārt, mēs esam aicināti būt nomodā un lūgties, otrkārt – darīt žēlsirdības darbus, treškārt – līksmi slavēt Kungu. Lielākā žēlastība, ko mums ir jāizlūdz šajā Adventa laikā, ir satikšanās ar Jēzu. Šajā laikā klausoties liturģijas tekstus, dzirdēsim, kā Jēzus satiekas ar dažādiem cilvēkiem – ar savu Māti Mariju viņas klēpī, ar sv. Jāni Kristītāju, ar ganiem, ar Austrumu Gudrajiem. Tas viss liecina, ka Advents ir dinamisks laiks, kad nestāvam uz vietas, bet ejam uz priekšu, uz satikšanos ar Kungu.

Ko lai es daru un kā lai es sagatavoju savu sirdi, lai izietu pretī Kungam? Vispirms man ir jābūt nomodā pār savu sirdi un jālūdzas. Bez tam, man jārūpējas par to, lai mana mīlestība būtu darbīga, kas nozīmē ne tikai to, ka es iedodu kādu monētu nabagam uz ielas, bet arī paciešu cilvēkus, kuri man traucē, ka esmu pacietīgs pret saviem bērniem, kuri mājās taisa troksni, esmu iecietīgs pret sievu, kad rodas kādas grūtības un nesaprašanās, pret sievasmāti utt. Manai mīlestībai vienmēr jābūt darbīgai – uzsvēra Svētais tēvs. Visbeidzot, viņš mudināja ticīgos arī priecīgi slavēt Kungu un paskaidroja, ka ne tikai mēs nestāvam uz vietas, bet arī Kungs nestāv uz vietas. Kungs mūs meklē un pats iziet mums pretī. Viņš ir pat pirmais, kurš mūs meklē, un tas nereti mūs pārsteidz.

„Kungs vienmēr iet pirmais, Viņš iet mums pa priekšu”, turpināja pāvests. „Mēs speram vienu soli, bet Viņš sper desmit soļus. Viņš dāvā mums savas žēlastības un mīlestības pārpilnību un nebeidz mūs meklēt. Bez tam tas notiek arī caur pavisam vienkāršām lietām. Mēs domājam, ka būtu lieliski satikt Kungu, kā piemēram, tas notika ar lepras slimo Nāmanu. Arī viņš bija pārsteigts par to, kā rīkojas Dievs. Mūsu Dievs ir pārsteigumu Dievs, kurš mūs meklē, gaida un no mums prasa tikai mazu labās gribas solīti”.

Pāvests piebilda, ka mums vienkārši ir jāgrib satikt Kungu, un tad Viņš mums palīdz. Viņš redz, ka mēs gribam Viņam tuvoties, un Viņš iet mums pretī. Vissvarīgākā lieta mūsu dzīvē ir satikšanās ar Kungu – viņš uzsvēra. Francisks atzina, ka viņu ļoti uzrunāja Benedikta XVI teiktais par to, ka ticība nav teorija, ne filozofija, ne ideja. Ticība ir tikšanās. Tā ir tikšanās ar Jēzu. Ja tu neesi sastapis Jēzu un piedzīvojis Viņa žēlsirdību, tad tev var nebūt ticības pat tad, ja no galvas skaitīsi „Credo”. Savā laikā likuma zinātāji zināja visu. Viņi bija labi zinoši dogmatikā, morālē, bet viņiem nebija ticības, jo viņu sirds bija attālinājusies no Dieva. Svētais tēvs aicināja lūgt žēlastību gribēt tuvoties Kungam, gribēt iet pie Viņa ar labajiem darbiem.

J. Evertovskis / VR