Vatikāna muzejos pirmoreiz izstādīti Rembrandta darbi

23. novembrī, līdz ar Zviedrijas karalienes Silvijas un Holandes princeses Beatrises piedalīšanos, Vatikāna muzejos tika atklāta izstāde “Rembrandts Vatikānā. Attēli starp debesīm un zemi”. Ekspozīcija sastāv no grafikām un viena zīmējuma, kas ir atvesti no Zornas muzeja Zviedrijā un no Krēmera kolekcijas Amsterdamā, Holandē. Izstāde ir sarīkota drīz pēc pāvesta Franciska vizītes Lundā, kuras mērķis bija stiprināt attiecības starp katoļiem un protestantiem.

Rembrandts, kura māte bija katoliete, bet tēvs piederēja protestantu kopienai, Vatikānā caur saviem darbiem ierodas pirmo reizi. Pavisam tiks izstādītas 53 grafikas un 1 zīmējums. Šais darbos attēloti visdažādākie temati, sākot no Bībeles stāstiem, līdz ubagotājiem un nabagiem. Vienas no visslavenākajām izstādē skatāmajām grafikām ir “100 denāriji”, “Kristus, kurš dziedina slimos” un “Trīs krusti”. Rembrandta darbi atspoguļo mākslinieka jūtīgumu pret atstumtajiem, pret “pēdējiem”. Viņš nemeklē skaistumu par katru cenu, bet tiecas attēlot dzīves īstenību.

Kā stāsta Vatikāna muzeju direktors Antonio Paolučči, Rembrandta  grafikas ir jāskatās no neliela attāluma, vislabāk caur palielināmo stiklu. Tikai tad ir iespējams saprast visu, saprast, ka Rembrandtam van Rijnam ir piemitis pravietisks lielums. Neviens tā kā viņš nav spējis ienākt lietu sirdī – vai tā būtu personas seja, koks, kas trīc vējā, vai sievietes ķermenis, vai ticīgo kopiena, kas lūdzas sinagogā, vai baznīcā... “Neviens realitātes gleznotājs nav bijis tik liels kā Rembrandts,” saka Vatikāna muzeju direktors. Viņaprāt, šis lielums īpaši atspoguļojas mākslinieka grafikās. “Ejiet uz muzejiem ar palielināmo stiklu, lai saprastu Rembrandta pravietisko tehniku un viņa spēju attēlot visu redzamo pasauli pat vissmalkākajās, ekstrēmi sīkākajās detaļās. Tas ir Rembrandta lielums!” saka profesors Paolučči.

I. Šteinerte/VR