Nāve mūs vairs nebaidīs, ja pilnībā paļausimies uz Dievu

«Mūsu paļāvība uz Kungu nekad nepieviļ, arī nāves brīdī un pastarās tiesas dienā,» otrdienas rīta dievkalpojuma sprediķī Svētās Martas nama kapelā sacīja pāvests. Viņš atzina, ka šodien daudzi dzīvo tā, it kā nekad nemirtu. Francisks aicināja ticīgos aizdomāties par to, ko mēs atstāsim pēc sevis. Arī šodienai paredzētie Svēto Rakstu lasījumi mudina nopietni padomāt par šīs dzīves beigām, kas atrāk vai vēlāk pienāks katram no mums. Kāds var iebilst, ka viņam nepatīk domāt par pēdējām lietām. Jā, tā ir taisnība. Francisks atzina, ka viņam esot «dienasgrāmata», kurā ieraksta mūžībā aizgājušo sev tuvo cilvēku vārdus, lai varētu atcerēties viņu nāves gadadienu.

«Vai nebūtu vērts padomāt par to, kāda izskatīsies tā diena, kad es stāšos Jēzus priekšā? Kāda tā būs, kad Viņš man liks atskaitīties par talentiem, kādus esmu saņēmis un ko ar tiem esmu izdarījis? Kāda tā būs, kad Viņš man jautās, kāda bija mana sirds, kad tur iekrita sēkla. Vai tā bija cieta, akmeņaina, aizaugusi ar ērķšķiem? Kā es pieņēmu Dieva Vārdu? Vai ar atvērtu sirdi?» – jautāja pāvests. Mēs visi tiksim tiesāti, sacīja Svētais tēvs.

«Atceros, kā savā bērnībā gāju uz katehisma lekcijām, kurās tika runāts par četrām lietām: nāvi, tiesu, elli un svētlaimību. «Bet, tēvs, tas viss mūs baida... Jā, tā ir patiesība! Bet, ja tu nerūpējies par to, lai Kungs dzīvotu tavā sirdī, un pats dzīvo tālu no Viņa, pastāv draudi, ka vari turpināt attālināties no Kunga uz mūžiem. Tas ir traģiski!» – uzsvēra Francisks. Esam aicināti paļauties uz Kungu un būt uzticīgi Viņam līdz pat savas nāves stundai, sacīja pāvests. Viņš teica:

«Paļāvība uz Kungu nekad nepieviļ. Ja mēs esam uzticīgi Kungam, tad brīdī, kad tuvojas nāve, kopā ar svēto Francisku varēsim teikt: «Nāc, māsa nāve»... Tā mūs vairs nebaida. Un kad pienāks tiesas diena, ar paļāvību skatīsimies uz Jēzu, sakot: «Kungs, man ir daudz grēku, bet es centos būt uzticīgs Tev». Kungs ir labs. «Esi uzticīgs līdz pat nāvei, – saka Kungs, – un Es tev došu dzīvības kroni».

S. Krivteža / VR