Kardinālu kolēģijā uzņemti 17 jauni kardināli

Mīliet, dariet labu, svētiet visus un lūdzieties – tās ir četras darbības, kuras mums ir viegli īstenot savu draugu un tuvu cilvēku priekšā, sestdien konsistorija svinīgajā uzrunā Svētā Pētera bazilikā sacīja pāvests. Viņš atzina, ka problēma sākas tad, kad Jēzus atgādina, sakot: mīliet savus ienaidniekus; dariet labu tiem, kuri jūs ienīst; svētiet tos, kuri jūs nievā un lūdzieties par tiem, kuri izturas pret jums slikti.

Pāvests skaidroja, ka šādus cilvēkus mēs aprunājam, nosodam un novēršamies no viņiem. Nereti cenšamies tos «demonizēt», lai varētu teikt, ka mums bija taisnība, pie tam «svēta» taisnība, ka viņi ir atstumti. Tomēr Jēzus aicina mīlēt un labu darīt cilvēkam, kurš mūs ienīst, nosoda un apmelo.

Kāds ir mūsu prieka, mūsu misijas un Labās Vēsts sludināšanas avots? – jautāja pāvests. Tā ir mīlestība. Ienaidnieks ir cilvēks, kuru ir jāmīl. Dieva sirdī nav neviena ienaidnieka. Dievam mēs visi esam bērni. Mēs ceļam mūrus, slienam žogus un klasificējam cilvēkus. Dieva mīlestības smarža ir uzticība cilvēkam. Tā ir žēlsirdīgā mīlestība, mātes un tēva mīlestība, kas nekad mūs neatstāj vienus. Debesu Tēvs mīl savu radību negaidot, kad mēs kļūsim labāki, taisnīgāki un svētāki. Viņš mūs mīl, jo esam Viņa bērni. Viņš mūs mīlēja arī tad, kad vēl bijām grēcinieki, Viņa ienaidnieki.

Turpinot uzrunu, pāvests skaidroja, ka laikmets, kurā dzīvojam, nes lielus izaicinājumus, problēmas un šaubas. Polarizācija un atmešana tiek uzskatīta par vienīgo konflikta atrisinājuma veidu. Cik bieži redzam, ka mums blakus esošais cilvēks iegūst ne tikai svešinieka, imigranta vai bēgļa, bet arī draudīga ienaidnieka statusu, jo ir ieradies no tālas zemes, pieder citai kultūrai; viņam ir cita ādas krāsa, valoda un sociālais stāvoklis; viņš citādāk domā un citādāk apliecina savu ticību. Un tā rodas nepatika, kas nereti noved līdz naidīgumam un pat vardarbībai. Šī naidīguma un vardarbības epidēmija bieži skar cilvēkus un tautas, kurām atņemta balss, kuru sauciens pēc palīdzības noslāpst mūsdienu vienaldzības tuksnesī.

Cik bieži ciešanu, miera un stabilitātes trūkuma dēļ rodas naidīgums starp tautām, starp cilvēkiem, arī starp mums un starp mūsu priesteriem, atzina Francisks. Polarizācijas un naidīguma vīruss inficē mūsu domāšanas, sajūtas un rīcības veidu.

Svētais tēvs norādīja uz Kardinālu kolēģiju, kurā šodien uzņemti 17 jauni kardināli. Viņi nāk no tālām un tuvām zemēm, ar atšķirīgu ādas krāsu, valodu un sociālo stāvokli. Taču nekas viņus nepadara par svešiniekiem vai ienaidniekiem, gluži pretēji, šī atšķirība ir viena no mūsu vislielākajām bagātībām, sacīja Francisks. Mūsu ceļš uz Debesīm sākas līdzenumā, ielejā, vienkāršajā ikdienas dzīvē, kas tiek lauzta, dalīta un ziedota citu labā, piebilda Svētais tēvs.

Uzrunu pāvests noslēdza ar citātu no apustuliskā pamudinājuma Evaņģēlija prieks: «Ja kaut kam tiešām mūs svēti jāsatrauc un jāurda mūsu sirdsapziņa, tad tas ir tas, ka tik daudzi mūsu brāļi dzīvo bez draudzības ar Jēzu Kristu, bez spēka, gaismas un mierinājuma, ko tā dod, bez ticības kopienas, kas tos pieņemtu, bez dzīves jēgas un mērķa perspektīvas».

17 jaunie kardināli nāk no 11 valstīm. Pieci ir no Eiropas, seši no Amerikas, trīs no Āfrikas, divi no Āzijas un viens no Okeānijas kontinenta. 13 kardināli ir balsstiesīgi, bet pārējie četri priesteri, kuri šodien saņēma kardināla titulu, ir vecāki par astoņdesmit gadiem. 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos, pāvests Francisks kopā ar jaunajiem kardināliem svinēs Svēto Misi. Žēlsirdības jubilejas gada noslēguma svinības notiks Svētā Pētera laukumā.

Pēc konsistorija Francisks kopā ar kardināliem devās apmeklēt emeritēto pāvestu Benediktu XVI. Tikšanās noritēja Vatikāna dārzos esošajā rezidencē Mater Ecclesiae.

S. Krivteža / VR