Cik lielu ļaunumu rada izlikšanās, ka neredzam nabagus!

“Lūgsim Kungam žēlastību, lai mēs neaizvērtu savas acis Dieva priekšā, kurš skatās uz mums, kā arī sava tuvākā priekšā, kurš mums ir izaicinājums,” teica pāvests, noslēdzot nabagu un sabiedrības atstumto personu Jubilejas svinības. Svētdien, 13. novembrī, Svētā Pētera bazilikā bija sapulcējušies vairāk nekā seši tūkstoši bezpajumtnieku no 22 valstīm, arī no Latvijas. Svētdien visā pasaulē tika aizvērtas baziliku un katedrāļu Svētās durvis. Savukārt Svētā Pētera bazilikas Svētās durvis Francisks aizvērs 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos.

Skaidrojot svētdienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, pāvests uzdeva jautājumus par cilvēka eksistences jēgu un par to, kur mums ir jāmeklē sava drošība. “Uz kurieni es eju, uz kurieni ved mana sirds? Vai pie dzīvības Kunga, vai arī pie lietām, kas izzūd un nesniedz patieso prieku?” – jautāja Svētais tēvs, aicinot savus klausītājus nepakļauties apokalipses sludinātājiem.

“Tie, kuri seko Jēzum, nepievērš uzmanību nelaimi sludinošiem praviešiem, horoskopiem un pareģojumiem, kas rada bailes un atrauj no realitātes. Kungs aicina mūs atšķirt Viņa balsi no tās, kas nāk no maldu gara. Tāpēc svarīgi prast saskatīt atšķirības starp iedvesmu, ko katru dienu mums dāvā Dievs, un cilvēku radīto troksni, kuri izmanto Dieva vārdu, lai radītu bailes un nemieru. Jēzus aicina savus mācekļus nebaidīties no bēdām, traģēdijām, smagiem un netaisnīgiem pārbaudījumiem. Viņš aicina palikt uzticīgiem labajā un pilnībā paļauties uz Dievu, kurš nekad nepieviļ, jo «pat mats nepazudīs no jūsu galvas». Dievs neaizmirst savējos. Viņš neaizmirst savu vērtīgo īpašumu, kāds esam mēs,” atgādināja pāvests.

Turpinot homīliju, Svētais tēvs uzsvēra, ka mūsu dzīves lielākā bagātība ir Dievs un tuvākie, kurus mums jāmīl un jāciena.

“Viss pārējais – debesis, zeme, visskaistākās lietas, arī šī bazilika izzudīs. Savā dzīvē nedrīkstam atmest Dievu un citus cilvēkus. Tieši šodien, kad runājam par atmešanu, es nedomāju par nelietderīgu lietu, bet par cilvēku atmešanu. Cilvēks, Dieva radības vainagojums, bieži tiek atmests, bieži tiek vērtēts zemāk par šīs pasaules lietām, kas izzūdīs. Šādu situāciju nedrīkst akceptēt, jo cilvēks ir vislielākais labums Dieva acīs. Tāpēc būtu jāsāk uztraukties, kad redzam, ka sirdsapziņa paliek nejūtīga pret saviem brāļiem, kuri cieš tepat netālu, vai arī pret nopietnām pasaules problēmām, kuras kļūst tikai par televīzijas ziņu refrēnu. Cik lielu ļaunumu rada izlikšanās, ka neesam pamanījuši izslēgto un atmesto Lācaru! Tādā veidā mēs aizgriežam muguru Dievam.”

Dienā, kad visās katedrālēs un sanktuārijos tiek aizvērtas Žēlsirdības jubilejas Svētās durvis, pāvests aicināja ticīgos atvērt acis uz Dievu, šķīstīt sirds skatienu no baiļu rēgiem, atmest varas un soda dievu – cilvēka lepnības augli. Svētais tēvs aicināja atvērt acis arī uz savu tuvāko, sevišķi uz savu aizmirsto un atmesto brāli. Tieši šajā virzienā, un nevis uz mums pašiem, kā pats teica, ir vērsta Baznīcas lupa. “Mūsu uzdevums ir rūpēties par patieso bagātību, kas ir nabagi,” – sacīja Francisks.

Nabagu un sabiedrības atstumto personu Jubilejas Svētā Mise noslēdzās ar lūgšanu “Kunga eņģelis”. Neskatoties uz grūtībām un skumjiem notikumiem, esam aicināti veidot labāku pasauli un stingri turēties pie Dieva, kurš vienmēr ir kopā ar mums. Dievs nekad neatstāj mūs vienus, – atkārtoja pāvests. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus runā par beigu laiku un Jeruzalemes svētnīcu, no kuras «nepaliks pāri ne akmens uz akmens», Svētais tēvs atgādināja, ka cilvēku celtās ēkas, arī svētās kulta vietas, nav mūžīgas. Mūsu drošības vienīgais avots ir Dievs.

Atgādinām, ka pāvesta Franciska izsludinātais Dieva žēlsirdības gads sākās 2015. gada 8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, un noslēgsies šo svētdien, 20. novembrī, Kristus Karaļa svētkos.

S. Krivteža / VR