Būt par Dieva visaptverošās žēlsirdības instrumentu!

Sestdien pāvests tikās pēdējā Jubilejas gada audiencē ar svētceļniekiem un teica viņiem katehēzes mācību. Šoreiz viņš kavējās pārdomās par nozīmīgu žēlsirdības aspektu – par visu cilvēku aptveršanu un neviena neizslēgšanu. Šķiet, mūsdienu starptautiskajā leksikā šo aspektu visvairāk ir pieņemts raksturot ar vārdiem “inclusion”, “inclusive”, kas aizgūti no angļu valodas.

Pāvests teica, ka Dievs savā mīlestības plānā nevienu nevēlas izslēgt, bet aptvert visus. Tā piemēram, Kristībā Viņš mūs padara par saviem bērniem Kristū, par savas miesas locekļiem, kas ir Baznīca. Un mēs, kristieši, esam aicināti izmantot to pašu kritēriju. Žēlsirdība ir izturēšanās veids, tas stils, ar kādu cenšamies savā dzīvē ietvert citus, cenšoties nenoslēgties sevī un savā egoistiskajā drošībā.

Mateja Evaņģēlija fragmentā Jēzus pie cilvēkiem vēršas ar patiesi universālu aicinājumu: “Nāciet pie manis jūs visi, kas esat apspiesti, un es jūs atspirdzināšu” (11,28). Francisks sacīja, ka neviens no šī aicinājuma nav izslēgts, jo Jēzus misija ir katram cilvēkam atklāt Tēva mīlestību. Mums ir jāatver sirds, jāuzticas Jēzum un jāpieņem šis mīlestības aicinājums, kas mums liek ienākt pestīšanas noslēpumā.

Šis žēlsirdības aspekts – visu aptveršana, izpaužas mūsu roku atvēršanā un otra cilvēka pieņemšanā bez izslēgšanas, bez šķirošanas pēc sociālā stāvokļa, valodas, rases, kultūras, reliģijas. “Mūsu priekšā ir persona, kura ir jāmīl, kā mīl Dievs. Tas, kuru sastopu savā darba vietā, savā kvartālā, ir cilvēks, kurš jāmīl, kā mīl Dievs,” teica pāvests. Viņš aicināja neaizbildināties, ka varbūt kāds ir nācis no citas zemes, ar citu reliģisko pārliecību, utt. Jebkuru cilvēku mīl Dievs un arī mēs esam aicināti to mīlēt. Tā ir visu aptveršana.

Svētais tēvs atzīmēja, ka šodien satiekam daudzus pagurušus un apspiestus cilvēkus. Mēs satiekam tos uz ielas, sabiedriskajās iestādēs, medicīniskās aprūpes punktos... Pie katras no šīm sejām apstājas Jēzus skatiens. Arī caur mūsu acīm! Un kāda ir mūsu sirds? Vai tā ir žēlsirdīga? Kāds ir mūsu domāšanas un izturēšanās veids, vai tas ir inkluzīvs, visus ietverošs? Pāvests atgādināja, ka Evaņģēlijs mūs aicina cilvēces vēsturē atzīt visu aptveršanas lielo plānu, kas, respektējot katra cilvēka brīvību, katras kopienas un tautas brīvību, visus aicina veidot vienu ģimeni ar daudziem brāļiem un māsām, veidot to taisnībā, solidaritātē un mierā, un piederēt Baznīcai, kas ir Kristus miesa.

Pāvests norādīja, ka uz krusta atplestās Kristus rokas rāda, ka neviens nav izslēgts no Viņa mīlestības un žēlsirdības, pat vislielākais grēcinieks nē. Neviens! Mēs visi esam ietverti Viņa mīlestībā un žēlsirdībā. Mēs esam ietverti Viņa piedošanā. Francisks teica, ka mums visiem ir vajadzīga Dieva piedošana un mums visiem ir jāsatiek brāļi un māsas, kas mums palīdz iet pie Jēzus, atvērties pret dāvanu, ko Kristus ir sagādājis, ļaudams piekalt sevi krustā. Tāpēc Svētais tēvs aicināja nelikt cits citam šķēršļus un nevienu neatstumt. Tieši pretēji, ar pazemību un vienkāršību esam aicināti būt par Tēva visaptverošās žēlsirdības instrumentu.

Raugoties uz Svētā Pētera laukumu, pāvests norādīja, ka arī lielās kolonnas tā abās pusēs simboliskā veidā rāda šo Kristus apskāvienu, kurā tiek ietverti visi cilvēki. Francisks pamudināja tādā pašā veidā apskaut katru, ko satiekam, un būt par tās žēlsirdības lieciniekiem, ar kādu Dievs pieņēma un pieņem mūs visus.

I. Šteinerte/VR