Kas ir kristīgā mīlestība?

“Kristieša mīlestība ir konkrēta, tā nav televīzijas seriālu mīlestība,” teica pāvests 11. novembra Svētajā Misē. Francisks lika uzmanīties no “ideoloģijām un intelektuālismiem”, kas Baznīcai atņem “miesu”, jeb saturu, un norādīja, ka kristīgās mīlestības kritērijs ir Vārda iemiesošanās.

Runājot par mīlestības dialogu starp Ganu un Viņa Līgavu – Baznīcu, pāvests kavējās pie šīsdienas pirmā Svēto Rakstu lasījuma, pie apustuļa Jāņa 2. vēstules fragmenta. Tajā paskaidrots, ka no Kunga esam saņēmuši aicinājumu “staigāt mīlestībā”.

“Par kādu mīlestību ir runa?” jautāja pāvests. Vārds “mīlestība” šodien tiek izmantots bieži, taču, vai tā ir romānu, televīzijas seriālu, teorētiska mīlestība? Kāds tad ir kristīgās mīlestības kritērijs? “Tas ir  Vārda iemiesošanās,” uzsvēra Francisks. “Kas to noliedz, neatzīst, ir antikrists,” viņš sacīja.

“Mīlestība, kas neatzīst, ka Jēzus ir atnācis miesā, nav mīlestība, uz kuru mūs aicina Dievs. Tā ir pasaulīga mīlestība, filozofiska mīlestība, abstrakta mīlestība, mīlestība, kuras patiesībā nav. Nē! Kristīgās mīlestības kritērijs ir Vārda iemiesošanās. Tas, kurš saka, ka kristīgā mīlestība ir kaut kas cits, ir antikrists! Tas neatzīst, ka Vārds ir atnācis miesā. Mūsu patiesība ir lūk, kāda: Dievs ir sūtījis savu Dēlu, kurš iemiesojās un dzīvoja dzīvi, tāpat kā mēs. Mūsu patiesība ir mīlēt, kā mūs ir mīlējis Jēzus. Mīlēt, kā mūs ir mācījis Jēzus. Mīlēt pēc Jēzus parauga. Mīlēt, staigājot Jēzus ceļu. Un Jēzus ceļš ir dot dzīvību.”

Pāvests piebilda, ka vienīgais veids mīlēt, kā mīlēja Jēzus, ir nemitīgi iziet no sava egoisma un iet kalpot citiem. Tas ir tāpēc, ka kristīgā mīlestība ir konkrēta mīlestība, jo konkrēta ir Dieva klātbūtne Jēzū Kristū. Francisks brīdināja, ka tie, kas atmet šo Imiesošanās doktrīnu, nepaliek Kristus doktrīnā un tiem nav Dieva.

Pāvests nosodīja jebkādu ideoloģiju par mīlestību, ideoloģiju par Baznīcu, ideoloģiju, kas Baznīcai atņem Kristus miesu. Šīs ideoloģijas upurē Baznīcu. Kāds var teikt: “jā, es esmu katolis, esmu kristietis, es mīlu visu pasauli ar universālu mīlestību.” Taču, šāda mīlestība ir ēteriska,” norādīja pāvests. Viņš teica, ka mīlestība ir vērsta uz iekšu, tā ir konkrēta un neiet tālāk par Vārda iemiesošanos.

Francisks sacīja, ka tie, kas vēlas mīlēt ne tā, kā Kristus mīl savu Līgavu Baznīcu – ar savu miesu, atdodot par to dzīvību, tie mīl ideoloģiski. Pāvests piebilda, ka šis veids veidot teorijas, ideoloģijas, arī reliģijas piedāvājumus, kas Kristum atņem miesu, kas atņem miesu Baznīcai, iet tālāk un sagrauj kopienu, sagrauj Baznīcu.

“Ja sāksim teorizēt par mīlestību, tad pārveidosim to, ko Dievs ir vēlējies darīt ar Vārda iemiesošanos, nonāksim pir Dieva bez Kristus, pie Kristus bez Baznīcas un pie Baznīcas bez tautas. Tas viss ir process, kas Baznīcai atņem miesu,” teica pāvests. Viņš aicināja lūgt Kungu, lai mūsu gājums mīlestībā nekad, nekad neved pie abstraktas mīlestības. Lai mīlestība ir konkrēta, ar žēlsirdības darbiem, kas skar Kristus miesu, skar Iemiesoto Kristu. “Tāpēc,” paskaidroja Francisks, “diakons Laurencijs ir teicis, ka nabadzīgie ir Baznīcas dārgums.” Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir Kristus cietošā miesa.

Pāvests aicināja lūgt žēlastību neiet tālāk un neienākt šai mīlestības intelektualizēšanas, ideoloģizēšanas procesā, kas varbūt aizrauj daudzus cilvēkus, bet kas liek atņemt miesu Baznīcai, atņemt miesu kristīgajai mīlestībai. Francisks brīdināja, ka šādi varam nonākt pie bēdīgas izrādes, pie Dieva bez Kristus, pie Kristus bez Baznīcas un Baznīcas bez tautas.

I. Šteinerte/VR