No kā būtu jāizvairās kristiešu vienotības ceļā?

10. novembra pusdienlaikā Francisks pieņēma audiencē Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes rīkotās plenārsēdes dalībniekus, kuri ieradās kardināla Kurta Koha vadībā. Plenārsēdē piedalās arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. «Kā Romas bīskaps un svētā Pētera pēctecis, apzinoties Kunga uzticēto atbildību, vēlos uzsvērt, ka kristiešu vienotība ir viena no manām galvenajām rūpēm,» – sacīja pāvests.

Francisks atgādināja, ka šajā gadā viņš ir piedalījies daudzos ekumeniskajos pasākumos gan Romā, gan savu apustulisko ceļojumu laikā, un pats savām acīm varējis redzēt, ka ilgas pēc vienotības ir dzīvas un stipras. Kristiešu vienotība ir būtiska mūsu ticības vajadzība, kas izriet no pašas ticības Jēzum Kristum. Mēs gribam dzīvot vienotībā tāpēc, ka gribam sekot Kristum, gribam dzīvot Viņa mīlestībā, sacīja Svētais tēvs.

Uzrunā pāvests norādīja, ka kristiešu vienotība nav cilvēku pūliņu vai ekleziālās diplomātijas auglis. Tā ir dāvana, kas nāk no augšas. Mūsu pienākums ir pieņemt šo dāvanu un padarīt to redzamu visiem cilvēkiem. Vienotība ir ceļš «ar saviem laikiem un saviem ritmiem». Brīžiem mēs ejam lēnāk, brīžiem pieliekam soli, un brīžiem stāvam uz vietas. Vienotības ceļš neanulē konfliktus un neizdzēš domstarpības, gluži pretēji, dažreiz tas var pat saasināt nesaskaņas. Vienotības ceļš pieprasa pacietību, neatlaidību un pūles. Ceļā satiekam savus brāļus, kopā lūdzamies, sludinām Evaņģēliju un veicam žēlsirdības darbus.

Turpinot uzrunu, pāvests uzsvēra, ka vienotība nav vienveidība. «Teoloģiskās, liturģiskās, garīgās un kanoniskās atšķirības, kas attīstījušās kristīgajā pasaulē un nostiprinājušās apustuliskajā tradīcijā, Baznīcas vienību bagātina, nevis apdraud. Mēģināt izskaust šīs atšķirības nozīmē pretoties Svētajam Garam, kas vada ticīgo kopienu, dāvājot tai dāvanu dažādību,» uzsvēra pāvests. Vēsture liecina, ka ir bijuši daudzi šādi mēģinājumi, un to sekas sāpīgi izjūtam vēl šodien, viņš piebilda.

Francisks runāja arī par prozelītismu, kas saindē ekumenisma centienus. Patiess ekumenisms nozīmē likt centrā nevis sevi, savus argumentus un uzskatus, bet Dieva Vārdu, kuru esam aicināti pieņemt un liecināt par to mūsdienu pasaulē. 

S. Krivteža / VR