Itālija: atkal atvērta Svētā Jēkaba baznīca Spoleto

Ticīgo kultam atkal atvērta Svētā Jēkaba baznīca Spoleto pilsētā. 2010. gada 23. novembrī dievnams iebruka, veicot celtnes nostiprināšanas darbus, taču iepriekš, 1997. gadā, to jau bija satricinājusi zemestrīce. Ilgāku laiku XIII gadsimta baznīca bija pakļauta juridiskai kontrolei, līdz beidzot tika dota atļauja to atjaunot. Aizvadītajā svētdienā tajā atkal varēja notikt Svētā Mise ar daudzu ticīgo piedalīšanos. Dievkalpojumu vadīja arhibīskaps Renato Bokkardo. Tā sākumā ar svētītu ūdeni viņš svētīja dievnama sienas un klātesošo ticīgo kopienu, kā arī ambonu. Šai brīdī viņš teica: “Lai no šīs vietas vienmēr skan Dieva Vārds!” Ticīgo vidū valdīja liels aizkustinājums. Ne visi varēja ietilpt baznīcā, daudzi iekšā notiekošajam sekoja, raugoties lielā ekrānā.

“Atkal atrasties šai baznīcā ir svarīga zīme, jo īpaši tagad, kad apkārtnē 30. septembra zemestrīcē ir sagruvuši daudzi dievnami. Mūsu baznīcas atvēršana, ko tik daudzi ir nepacietīgi gaidījuši, nevar palikt tikai ārējs notikums, bet tam ir jākļūst par pamudinājumu uzņemties atbildību pret kopienu, kurā dzīvojam,” teica arhibīskaps.

Pēc homīlijas sekoja citi riti – baznīcas altāra un sienu svaidīšana ar eļļu, vīraka kūpināšana, līdz ar to norādot, ka baznīca ir vieta, kurā ticīgo lūgšanas tāpat kā smaržīgie vīraka dūmi, paceļas pie Dieva Tēva. Tas ir atgādinājums arī, ka liturģiskā asambleja ir Dieva svētais templis. Notika arī svinīga baznīcas apgaismošana, kas, savukārt, atgādina par Kristus gaismu, kas apgaismo sev uzticīgo tautu un visu pasauli.

Pēc Euharistijas svinībām tika iesvētīta Vissvētākā Sakramenta kapela un Vissvētākais Sakraments novietots tabernakulā. Novēlot Dievam no ķieģeļiem celto materiālo baznīcas celtni, reizē Viņam tika novēlēta arī Dieva tauta, no dzīvajiem akmeņiem celtā Baznīca. Šīs Baznīcas pamatakmens ir Kristus, uz kura balstās visa konstrukcija, viss “svētais Dieva templis” (sal. Ef 2, 21).

Pēc Svētās Mises Svētā Jēkaba draudzes prāvests Džovanni Kočanga pateicās Spoleto pilsētas kopienai, arhibīskapam un draudzes locekļiem par dāsno ieguldījumu baznīcas atjaunošanā.

I. Šteinerte/VR