Kā risināt bēgļu jautājumu un kādi ir sekularizācijas cēloņi?

Migrantu uzņemšana, sekularizācija, sievietes loma Baznīcā, tikšanās ar Venecuēlas prezidentu, modernā verdzība un cilvēku tirdzniecība – tie bija temati, par kuriem runāja pāvests, atbildot uz žurnālistu jautājumiem lidojuma no Zviedrijas uz Romu laikā.

Jautāts par eiropiešu bailēm uzņemt migrantus savās zemēs, Francisks norādīja, ka, teorētiski, mēs nevaram aizvērt savu sirdi bēgļiem, tas nebūtu cilvēcīgi, taču vienlaikus viņš atzina, ka valdībām, kurām ir jābūt  atvērtām, reizē ir tiesības visu apdomīgi izvērtēt un skatīties uz savām iespējām, jo bēgļus ir ne tikai jāuzņem, bet vēl arī jāintegrē vietējā sabiedrībā. Pēc viņa domām, vissliktākais „padomdevējs” bēgļu uzņemšanas jautājumā ir bailes, jo tās liek valstīm aizslēgt savas robežas. Turpretī vislabākais „padomdevējs” ir apdomība. Runājot par šo jautājumu, pāvests norādīja uz atšķirību starp „migrantiem” un „bēgļiem”. Pret migrantiem jāattiecas noteiktu normu robežās, jo cilvēkam ir tiesības doties migrācijā, bet tās ir ļoti reglamentētas tiesības. Savukārt bēgļa statuss – to, kuri bēg no kara un bada – pieprasa lielākas rūpes un vairāk darba. Bēgļi un migranti, kuri netiek integrēti, ir pakļauti riskam, proti, viņi ienāk tādā kā „geto”. Ja viena kultūra nav atvērta citai kultūrai, tad rodas bīstama situācija. Pāvests pauda atzinību par to, ka Zviedrija ir uzņēmusi daudz bēgļu, tai skaitā, cilvēkus no Dienvidamerikas zemēm, kuri bija spiesti meklēt patvērumu no diktatoriskajiem režīmiem. 2014. un 2015. gadā vien Zviedrijā tika uzņemti 245 tk. bēgļu.

Runājot par sekularizāciju, izskanēja sekojoši jautājumi: Vai sekularizācija ir kaut kas fatāls? Kas par to ir atbildīgs – laicīgās valdības vai Baznīca, kas varbūt ir pārāk noslēgta? Šos jautājumus uzdeva „Radio France” žurnāliste Matilde Imberti, kura piebilda, ka sekularizācija ir stipri skārusi ne tikai Zviedriju, bet visu Eiropu. Daži lēš, ka, piemēram, Francijā jau pēc dažiem gadiem vairums iedzīvotāju nepiederēs nevienai reliģijai. Taču pāvests klātesošos pārsteidza ar savu pozitīvo skatījumu. „Sekularizācija nav nolemtība”, viņš sacīja. Runājot par cēloņiem, Francisks norādīja uz cilvēka vēlmi pārkāpt savas robežas un ieņemt Dieva Radītāja vietu, un uz remdenumu ticībā. Problēma ir cilvēka pašpietiekamība, bet nevis laiciskums kā tāds un veselīgā autonomija. Vienlaikus pāvests aicināja sargāties no „garīgā pasaulīguma” pašā Baznīcā.

Tā kā, apmeklējot Zviedriju, Svētais tēvs satikās ar luterāņu Baznīcas vadītāju, kas ir sieviete, viņam tika jautāts par sievietes nākotni katoļu Baznīcā. Šajā sakarā viņš kārtējo reizi atgādināja Baznīcas mācību attiecībā uz sieviešu ordināciju, norādot, ka šis jautājums vairs nav aktuāls. Tomēr sievietes Baznīcā var darīt ļoti daudz – sacīja Francisks.

Visbeidzot, pāvests atbildēja arī uz jautājumu par mūsdienu verdzību. Kāpēc šajā jautājumā viņš esot tik jūtīgs? Francisks paskaidroja, ka, vēl kalpodams Buenosairesā kā priesteris, bija ļoti norūpējies par „Kristus miesu”, par to, ka Kristus aizvien turpina ciest daudzos jo daudzos cilvēkos. „Kristus nemitīgi tiek sists krustā savos visvājākajos brāļos, un tas mani vienmēr aizkustināja”, viņš atzina. Argentīnā viņš sadarbojās gan ar ticīgo, gan neticīgo grupām, lai palīdzētu paverdzinātajiem migrantiem vai bijušajām prostitūtām. Daudzas līdzīgas brīvprātīgo grupas ir izveidotas arī Itālijā un tās cīnās ar dažādām verdzības formām, vēršoties gan pret strādājošo paverdzināšanu, gan sieviešu paverdzināšanu. Pāvests atzina, ka Itālijā šo grupu darbs ir ļoti efektīvs.

J. Evertovskis / VR