Izdota instrukcija par pelnu uzglabāšanu kremācijas gadījumā

Otrdien, 25. oktobrī Vatikāna preses zālē notika konference, kurā akreditētie žurnālisti tika iepazīstināti ar Ticības Mācības kongregācijas sagatavotās Instrukcijas Ad resurgendum cum Christo saturu. Dokuments attiecas uz ticīgo apbedīšanu un pelnu uzglabāšanu, ja cilvēku mirstīgās atliekas tikušas kremētas. Konferencē uzstājās Ticības Mācības kongregācijas prefekts, kardināls Gerhards Millers un Teoloģiskās komisijas sekretārs, dominikāņu tēvs Serdže Tomass Bonino. Instrukcija izdota itāliešu, franču, angļu, vācu, spāņu, portugāļu un poļu valodā.

Katoliskās Baznīcas katehisms atgādina, ka «mirušo apbedīšana ir žēlsirdības darbs, kas pienākas miesai.» Ticības mācības kongregācijas izdotā Instrukcija Ad resurgendum cum Christo skaidro, ka Baznīca veic mirušo apbedīšanu, tomēr pieļauj arī kremāciju, ja tā nav neticības uz miesas augšāmcelšanos izpausme. Dokumentā uzsvērts, ka pelnus jāuzglabā svētā vietā. Šeit runa ir par kapsētu, baznīcu, kapelu vai kādu speciāli šim mērķim atvēlētu vietu. Jau no pirmsākumiem mirušo kristiešu kapi kļuva par lūgšanas, piemiņas un pārdomu vietām.

Jaunais dokuments norāda, ka pelnu uzglabāšana dzīvojamās telpās nav pieļaujama. Tikai īpaši svarīgos gadījumos vietējais bīskaps, saņēmis Bīskapu konferences vai Austrumu Baznīcas sinodes apstiprinājumu, var dot atļauju glabāt urnu ar pelniem mājās. Instrukcijā uzsvērts, ka pelnus nedrīkst izdalīt starp ģimenes locekļiem, un pret tiem vienmēr jāizturas ar cieņu un mīlestību. Lai izvairītos no panteisma, naturālisma vai nihilisma radītajiem pārpratumiem, nav atļauts pelnus izkaisīt gaisā, uz zemes vai ūdenī, kā arī pārveidot tos par piemiņas lietām, bižutēriju vai citiem priekšmetiem. Gadījumā, ja cilvēks bija pieprasījis pēc nāves kremēt viņa mirstīgās atliekas un izkaisīt pelnus dabā kāda konkrēta iemesla dēļ, kas nesaskan ar kristīgās ticības mācību, netiek veikta bēru ceremonija. Ticības mācības kongregācijas jauno instrukciju, kas datēta ar šī gada 15. augustu, parakstījuši kardināls Gerhards Millers un arhibīskaps Luiss Ladaria.

S. Krivteža / VR