Īsts garīgais gans seko Jēzum, nevis dzenas pēc naudas

Garīgais gans, kurš dod priekšroku nevis varai un naudai, bet Jēzum, pat būdams cilvēku atstāts, vienmēr var balstīties uz Kunga klātbūtni. Viņš var piedzīvot zināmu vilšanos, bet nekad nebūs sarūgtināts un noskumis – sacīja pāvests otrdienas rīta Svētās Mises laikā. Homīlijā Francisks pievērsās dažu apustuļu un Kristus sekotāju dzīves noslēgumam. Sv. Pāvils, sv. Pēteris, sv. Jānis Kristītājs, sv. Maksimilians Kolbe un daudzi citi pirms nāves piedzīvoja vientulību un jutās citu cilvēku pamesti.

Varenais Pāvils, kurš dzirdēja Kunga balsi, Viņa aicinājumu, kurš apbraukāja pasauli, kurš lika apustuļiem saprast, ka Kungs vēlas, lai arī pagāni kļūtu par Baznīcas locekļiem, kurš lūgšanā uzkāpa septītajās debesīs, savā istabiņā Romā piedzīvoja iekšēju vilšanos. Tomēr viņš neļāvās sarūgtinājumam. Sv. Jānis Kristītājs, būdams cietuma cellē, jutās vientuļš un piedzīvoja bailes un šaubas. Sv. Maksimilians Kolbe, kurš izveidoja apustulisko kustību un paveica citus grandiozus darbus, savu dzīvi beidza nacistu nāves nometnē.

Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka apustulis, kurš ir uzticīgs, negaida sev citu dzīves noslēgumu kā to, kas piemeklēja Jēzu. Neraugoties uz to, Kungs viņam vienmēr ir līdzās un dod savu spēku. Tas ir Evaņģēlija likums. Ja kviešu grauds  neiekrīt zemē un nemirst, tas nenes augļus. Tikai pēc tam ir augšāmcelšanās. Ne velti, viens no pirmo kristiešu teologiem apgalvoja, ka mocekļu asinis ir kristiešu sēkla.

Ja mirstam kā mocekļi, kā Jēzus liecinieki, tad kļūstam par sēklu, kas, iesēta zemē, nes augļus. Tad mēs piepildām pasauli ar jauniem kristiešiem – turpināja Francisks. Ja gans šādi dzīvo, viņā nav sarūgtinājuma. Varbūt viņš piedzīvo vilšanos, bet ir drošs, ka Kungs ir viņam līdzās. Turpretī, ja gans savā dzīvē nodarbojas nevis ar ticīgajiem, bet visādām citām lietām, piemēram, ja viņš ir piesaistījies varai, naudai, beigās nebūs viens. Varbūt viņam līdzās būs radinieku bērni, kuri gaidīs, lai viņš ātrāk nomirtu, lai tādējādi redzētu, ko viņš tiem ir atstājis.

Noslēgumā Svētais tēvs vēlreiz atgādināja, ka tam, kurš dzīvo vienotībā ar Kungu, jābūt drošam, ka Kungs būs viņam līdzās līdz pat pēdējam dzīves mirklim. Pāvests aicināja ticīgos lūgties par visiem Baznīcas ganiem, kuri jau tuvojas mūžības slieksnim, lai Kungs dod viņiem spēku, mierinājumu un šo drošo pārliecību par savu klātbūtni.

J. Evertovskis / VR