Pāvests apmeklē "SOS ciemata" bērnus

Žēlsirdības piektdienu ietvarā, 14. oktobra pievakarē pāvests apmeklēja „SOS ciematu”, kas atrodas vienā no Romas perifērijas rajoniem. Runa ir par kādu „ģimenes māju”, kurā tiek uzņemti bērni ar personīgām, ģimenes vai sociālām problēmām. Ciemats sastāv no piecām mājām. Katrā mājā dzīvo ne vairāk kā seši bērni, pārsvarā līdz 12 gadu vecumam, un viena atbildīgā, kas tiek dēvēta par „SOS māmiņu”. Bērni tur nonāk ar sociālo dienestu un tiesībsargājošo iestāžu starpniecību. Viņi tiek uzņemti kā ģimenē, saņem integrālu aprūpi un palīdzību, tiek pavadīti uz skolu, atbalstīti mācībās, apmeklē draudzi, baznīcu un piedalās sporta nodarbībās. Bērnu gaitām seko līdz gan uz vietas, gan ārpusē dzīvojošie profesionāļi un brīvprātīgie, tādā veidā iemācot viņiem veidot stabilas cilvēciskās attiecības un kļūt neatkarīgiem. Pirmais šāda veida ciemats tika izveidots Austrijā 1949. gadā. To nodibināja jaunais medicīnas students Hemans Gmeiners, kuru dziļi satrieca Otrā Pasaules kara beigās par bāreņiem palikušo bērnu lielās ciešanas.

„SOS ciemata” direktors Polo Kontini pastāstīja, ka Svētais tēvs ieradās negaidīti. Par viņa vizīti tika paziņots tikai 30 minūtes iepriekš. Francisks vienkārši gribēja pabūt kopā ar bērniem. Viņš tiem atveda saldumus un kopā ieturēja launagu. Viņš apmeklēja bērnu istabiņas, parku un dārzu. Kādam pusaudzim, kurš bija klāt ar austiņām un klausījās mūziku, pāvests palūdza, lai iedod paklausīties arī viņam. Klātesošie bija pārsteigti, ka viesis uzjautrinājās kopā ar zēnu, klausoties repu.

Tā kā ciemata bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās valda vardarbība, vecāki dzer vai lieto narkotikas un, līdz ar to, ir smagas materiālās problēmas, vai arī vecāki ir tik ļoti garīgi nabadzīgi, ka nespēj saskatīt savu bērnu patiesās vajadzības, tad šeit tiek garantēta šo bērnu tiesību ievērošana un viņi saņem visu iespējamo siltumu un mīlestību. Par Svētā tēva vizīti bērni bija ļoti pārsteigti un priecīgi. Ja agrāk tie piedzīvoja atstumtību, tad tagad, vismaz lielākie mājas iemītnieki, varēja apzināties, ka ir izvēlēti un priviliģēti. Mazākie bērni priecājās par to, ka varēja ieraudzīt šo labestīgo vīru baltā tērpā, kurš atveda viņiem daudz saldumu. Pāvests savas vizītes laikā pauda gandarījumu par institūcijas darbību un atgādināja, ka tā ir ļoti svarīga, jo neviens bērns nedzimst, lai dzīvotu viens pats. Francisks ar saviem nedaudzajiem vārdiem stiprināja arī ciemata darbiniekus un ar savu vizīti atalgoja viņu lielās pūles grūtības piedzīvojušo bērnu labā.

Atceļā uz Vatikānu, pāvests ieradās klīnikā „Villa Betania”, lai apmeklētu kardinālu Andreju Kordero Lancu di Montedzemolo.

J. Evertovskis / VR