Iekšēji brīvs cilvēks nemēģina izrādīties vai izlikties

Otrdienas, 11. oktobra, Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja ticīgos sargāties no izrādīšanās un izlikšanās, un iet pazemības ceļu. Jēzus grib, lai mēs, darot labu, izturētos pazemīgi, nemēģinātu izrādīties vai izlikties, ka kaut ko darām. Svētais tēvs norādīja, kas ir kristīgā brīvība, un kāds ir īstās reliģijas ceļš.

Kristīgās brīvības avots ir nevis mūsu darbi, bet pats Jēzus – atgādināja Francisks Svēta Jāņa XXIII liturģiskās piemiņas dienā. Par kristīgo brīvību runā apustulis Pāvils vēstulē galatiešiem (sal. 5, 1-6). Savukārt Lūkasa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus pārmet farizejiem viņu koncentrēšanos uz ārieni un viņu liekulību (sal. Lk 11, 37-41). Farizejam, kurš ielūdza Jēzu pie sevis pusdienās un brīnījās, ka Viņš pirms pusdienām nemazgājās, Kungs aizrādīja pārāk lielo koncentrēšanos uz ārieni un ticības pašas būtības atstāšanu novārtā. „Jūs, farizeji, tīrāt biķera un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšiene ir laupīšanu un nekrietnības pilna”. Francisks atzina, ka Jēzus to daudzreiz atgādināja šiem ļaudīm. ‘Jūsu iekšiene ir nekrietnības pilna, jums pietrūkst taisnīguma, jūs neesat brīvi. Jūs esat vergi, jo atmetat taisnīgumu, kas ir no Dieva, taisnīgumu, ko mums deva Jēzus’.

Kādā citā Svēto Rakstu vietā Jēzus prasa, lai mēs lūgtos, bet neizrādītos, ka lūdzamies. Viņš aicina iet pazemības ceļu. Galvenā lieta ir brīvība, kuras avots ir atpestīšanas darbs un mīlestība. Kad cilvēks ir iekšēji brīvs, viņš nemēģina izlikties un izrādīties, ka dara labu. Īstas reliģijas ceļš ir tas pats, ko gāja Jēzus, proti, pazemības un pazemošanas ceļš. Jēzus pazemojās, Viņš iztukšoja sevi. Pāvests uzsvēra, ka tas ir vienīgais ceļš, lai mēs atbrīvotos no sava egoisma, iekārēm, augstprātības, tukšas izrādīšanās un pasaulīguma gara. Francisks aicināja lūgties, lai mēs nebūtu liekulīgi kristieši. Kad darām labu, mums to jādara pazemīgi. Ja nedarām to pazemīgi, tad tam nav labuma, jo tādā gadījumā tas labais nāk no sevis, no saviem drošības cietokšņiem, bet ne no Jēzus. Līdz ar to, tas nekalpo pestīšanai. Savukārt pestīšanas ceļš ir pazemības un pazemošanas ceļš.

Svētais tēvs atgādināja, ka pazemību nekad nevar iemantot bez pazemošanām. Šo ceļu gāja pats Jēzus, kurš tika pazemots pie krusta. Mums jāseko Jēzus pēdās, darot labu pazemīgi, klusi un negaidot atlīdzību, tāpat kā bez atlīdzas esam saņēmuši savu iekšējo brīvību. Lūgsim, lai Kungs mums palīdz nosargāt šo iekšējo brīvību – mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR