Miera veicināšana ietver sevī konkrētus mīlestības aktus

Otrdienas pēcpusdienā Asīzes Svētā Franciska apakšējā bazilikā notika ekumēniskā lūgšana par mieru pasaulē. Tās laikā tika nosauktas visas valstis, kurās notiek karš, un par katru no tām tika aizdegta svece.

„Mēs esam aicināti kļūt par „dzīvības kokiem”, kuri uzsūc sevī vienaldzības indi un atdod pasaulei atpakaļ mīlestības skābekli”, ekumēniskās lūgšanas laikā sacīja pāvests. Meditācijā viņš pārdomāja pie Krusta izteiktos Jēzus vārdus: „Man slāpst” (Jņ 19, 28) un mudināja pasauli sadzirdēt vēl nedzimušo bērnu apslēptos kliedzienus, nabagu un karos nomocīto ļaužu izmisuma pilnos saucienus. Vai ir kāds, kas dzird tos, kuri sauc pēc miera? Vai ir kāds, kuram rūp viņiem atbildēt? Francisks ar savu uzrunu šodien klauvēja ne tikai pie kristiešu, bet pie visu labas gribas cilvēku, un sevišķi to, kuru rokās ir vara, sirdsapziņas.

Viņš aicināja dzesēt Jēzus slāpes pēc mīlestības, kalpojot nabagiem un visiem cietējiem. Kungam slāpst pēc mūsu līdzjūtības pilnās mīlestības. Viņa slāpes tiek dzesētas katru reizi, kad Viņa vārdā noliecamies pār saviem nelaimīgajiem tuvākajiem. Viņš prasa no mums konkrētus mīlestības aktus. Viņš prasa, lai mēs dodam dzert izslāpušajiem, sadzirdam vēl nedzimušo bērnu apslēptos kliedzienus un ļaujam viņiem ieraudzīt šīs pasaules gaismu, un saklausām karu upuru saucienus pēc miera. Karš veselas tautas saindē ar naidu. Visi, kurus apdraud bombardēšanas un citas kara briesmas, ir Krustā Sistā Jēzus brāļi un māsas. Viņi ir Kristus miesas ievainotie locekļi, kuriem slāpst, bet tā vietā, lai saņemtu ūdeni, viņiem nereti tiek pasniegts noraidījuma rūgtais etiķis – sacīja Francisks. Pārāk bieži viņi sastopas ar apdullinošo vienaldzības klusumu, ar tā, kurš jūtas traucēts, egoismu, ar nejūtību un aukstumu no to puses, kuri apslāpē viņu saucienu pēc palīdzības tikpat vienkārši, cik vienkārši ir pārslēgt televīzijas kanālus.

Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka Krustā Sistais ir „Dieva spēks un gudrība”, aicināja kristiešus kontemplēt Dieva mīlestības noslēpumu un izliet savu žēlsirdību pār pasauli. Krusts ir „dzīvības koks”, uz kura ļaunums tika pārvērsts labajā. Arī mēs esam aicināti būt par „dzīvības kokiem”. No Kristus atvērtā sāna iztecēja ūdens, kas ir Gara, kurš dod dzīvību, simbols. Francisks vēlēja, lai arī no mums tecētu līdzjūtības straumes pār visiem mūsdienu izslāpušajiem cilvēkiem.

J. Evertovskis / VR