Neaizklāt ticības gaismu!

„Glabāt ticības gaismu un nest to tālāk, neļaujot, ka tā tiek aizklāta,” aicināja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks lika uzmanīties no veselas sērijas šķēršļu, kas šo, no Dieva saņemto gaismu, var nodzēst – sākot no skaudības un ķildām, no sazvērestības pret tuvāko un labuma atņemšanas viņam.

Ļaut, lai ticības gaisma izplūst ārpusē, likt tai atmirdzēt cilvēku priekšā! Vadoties pēc šīsdienas Evaņģēlija lasījuma, pāvests pakavējās pie ticības gaismas un draudiem, kas to var nodzēst. Viņš teica, ka glabāt gaismu, nozīmē glabāt kaut ko, kas ir dots kā dāvana. Ja būsim apgaismoti, tas nozīmē, ka no mums izstaros gaisma, ko dod Kristību dienā saņemtā dāvana. Pāvests atgādināja, ka pirmo gadsimtu Baznīcā un dažās Austrumu Baznīcās arī šodien Kristība tiek saukta par Apgaismību.

„Ja tu šo gaismu aizklāj, tad kļūsti remdens un „kristietis” tev ir tikai vārds,” teica Francisks. Viņš paskaidroja, ka ticības gaisma ir patiesa gaisma, tā, kuru Jēzus dod mums Kristībā. Tā nav mākslīga gaisma, kurai uzklāta kosmētikas kārta. Tā ir mierīga, rēna gaisma, kas nekad nenodziest.

Francisks aicināja neatlikt labos darbus uz vēlāku laiku, jo labais nav kā produkti, ko var uzglabāt ledusskapī un izmantot vēlāk. Labais ir paveicams šodien, jo rīt tas var nebūt. „Ja šodien to nepaveic, tu apslāpē gaismu un tas ir netaisnīgi,” sacīja pāvests. Otrkārt, viņš aicināja nevīt sazvērestības tīklus pret savu tuvāko, jo viņš varbūt tev uzticas. „Cik bieži notiek, ka viens cilvēks otram uzticas, bet tas otrs ir gatavs viņu sagraut, aptraipīt, mazināt viņa godu,” teica Francisks. Viņš šādu cilvēku salīdzināja ar mafijas pārstāvi un norādīja, ka nedaudz šādas „mafijas” ir mūsos visos. „Nelietīgi izmantot kāda uzticību, nozīmē būt „mafiozam”,” sacīja pāvests.

Svētais tēvs runāja arī par kārdinājumu vienmēr ar kādu ķildoties, ar vēlmi ķildoties arī ar tādu, kurš mums neko ļaunu nav nodarījis. Taču, beigās mēs no ķildošanās pagurstam un nespējam vairs dzīvot. „Labāk ir piedot un izlikties, ka mums nodarīto pārestību neesam pamanījuši, nekā nemitīgi ķildoties,” aicināja Francisks.

Vēl viens padoms, ko pāvests deva ticīgajiem, ir neskaust citu, jo īpaši netaisnīgo par viņa panākumiem, jo Kungs viņam neko labu nav sagatavojis, savukārt taisnīgajiem pieder Kunga draudzība. „Mums bieži rodas skaudība, greizsirdība pret tiem netaisnajiem, kam pieder dažādas lietas, panākumi, taču atcerēsimies kaut nedaudz netaisnīgo vēsturi,” aicināja Francisks. Viņš, turpretim, pamudināja sekot Jēzus padomam: „Esiet gaismas, ne tumsas bērni. Glabājiet gaismu, ko esat saņēmuši dāvanā Kristību dienā, neturiet to apslēptu!”

Homīlijas noslēgumā pāvests novēlēja:

„Lai Svētais Gars, ko visi esam saņēmuši Kristībā, palīdz mums neiekrist šais paradumos, kas aizklāj gaismu, un ļauj šo gaismu, kas par velti saņemta, nest tālāk – Dieva gaismu, kas dara tik daudz laba. Tā ir draudzības, lēnprātības, ticības, cerības, pacietības, labestības gaisma.”

I. Šteinerte/VR