Uzveikt vienaldzību un veicināt tikšanās kultūru

Otrdienas, 13. septembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās tikšanās ar otru cilvēku lielajai nozīmei. Šodien nereti „katrs domā tikai par sevi, redz, bet neskatās, dzird, bet neklausās”. Cilvēku ceļi visu laiku krustojas, bet īsta satikšanās tā arī nenotiek. Tāpēc Francisks aicināja uzvarēt vienaldzību un veidot īstu tikšanās kultūru.

Šodienas Evaņģēlijā (sal. Lk 7, 11-17) ir aprakstīta tikšanās. Runa ir par Jēzus tikšanos ar kādu māti, kurai nomira vienīgais dēls. Jēzus iežēlojās par šo māti un piecēla viņas dēlu no miroņiem. Pāvests atzina, ka tā bija citāda iežēlošanās nekā mūsējā. Mēs, ejot pa ielu un ieraugot kaut ko skumju, parasti pie sevis „iežēlojamies” un aizejam garām, bet Jēzus piegāja pie sievietes, satikās ar viņu un paveica brīnumu. Šajā sakarā Francisks arī uzsvēra, ka tikšanās ar Jēzu palīdz pārvarēt vienaldzību un atjauno cilvēka cieņu. Evaņģēlija fragments arī atklāj to, ka īsta tikšanās vienmēr ir auglīga tikšanās. Tikšanās palīdz cilvēkam atkal atrast savu īsto vietu. Katra īsta satikšanās ļauj visas nostāties savās vietās.

„Mēs esam pieraduši pie vienaldzības kultūras”, turpināja pāvests. „Mums jāstrādā pie tā, lai piedzīvotu satikšanās kultūru un jālūdz šī žēlastība. Runa ir par auglīgu satikšanos, par tādu satikšanos, kuras rezultātā katra persona atgūst savu Dieva bērnu cieņu. Mēs esam pieraduši pie šīs vienaldzības. Redzot šīs pasaules nelaimes vai kādas mazas lietas, sakām: „Vai, nabaga ļaudis, cik daudz viņi cieš”. Un tad mēs dodamies tālāk. Taču ja es neskatos (nepietiek tikai redzēt, bet ir arī jāskatās), ja es neapstājos, ja es nepieskaros, ja es nesarunājos, tad es nevaru piedzīvot tikšanos un nevaru palīdzēt veicināt tikšanās kultūru”.

Noslēgumā Lūkass raksta, ka visus, kuri kļuva par brīnuma aculieciniekiem, „pārņēma bailes un viņi slavēja Dievu”. Pāvests piebilda, ka šeit notika satikšanās starp Dievu un Viņa tautu, starp Dievu un Viņa Baznīcu. Īstu satikšanos piedzīvojam arī ģimenē, sevišķi, kad visi kopā atrodamies pie galda. Tomēr mūsdienās bieži vien notiek citādi. Kad ģimenes locekļi sanāk kopā, piemēram, uz vakariņām, tad viens skatās televizoru, citam līdzās ir viedtālrunis un viņš apmainās ar kādu īsziņām. Ģimenes locekļi ir kļuvuši vienaldzīgi, tiem neinteresē īsta satikšanās.

Tāpēc šodienas Evaņģēlijs aicina mūs piedzīvot īstu tikšanos – ne tikai redzēt, bet arī skatīties, ne tikai dzirdēt, bet arī prast klausīties, ne tikai „saskrieties”, bet apstāties, ne vien teikt „ak, nabaga ļautiņi”, bet iežēloties, pienākt klāt, pieskarties un no sirds sacīt: „Neraudi!”. Tādā veidā „nabaga” cilvēks saņems vismaz „pilienu ūdens”. Homīlijā Francisks vēlreiz atgādināja to, cik svarīga ir arī tikšanās ar Jēzu, jo katram cilvēkam ir vajadzīgs Viņa Vārds.

J. Evertovskis / VR