Ja mūsos nav miera, tā nebūs arī pasaulē

„Lūgt Dievam gudrību, lai ienestu mieru ikdienas lietās, jo no maziem žestiem var rasties miers visas pasaules līmenī.” Ar šādu pamudinājumu pāvests Francisks atsāka svinēt rīta Svētās Mises Svētās Martas kapelā.

8. septembra rītā pāvests savu sprediķi veltīja miera tematam. Viņš teica, ka mieru var celt ne tik daudz ar lielajiem starptautiskajiem lēmumiem, cik ar maziem žestiem, ar sirdi. Svētajam Jāzepam sapnī parādījās eņģelis, kurš aicināja nebaidīties ņemt par sievu Mariju, jo viņa pasaulei dāvās Emanuelu, „Dievu ar mums”. Pāvests paskaidroja, ka „Dievs ar mums”, tas ir miers.

Šīsdienas liturģijā vārds „miers” atskan jau no pirmās lūgšanas. To neviļus pavada arī darbības vārds „augt” – augt vienotībā un mierā. „Augt”, jo miers ir dāvana, kam ir dzīvības gājums un tātad, ikvienam ir jāstrādā, lai to attīstītu:

„Šis ir svēto un grēcinieku ceļš, kas saka, ka arī mums ir jāpieņem šī miera dāvana un jāpadara par mūsu dzīves ceļu, jāļauj ienākt mūsos, ienākt pasaulē. Miers ir dāvana – dāvana, kura jāpieņem un jāattīsta katru dienu. Tāpēc varam teikt, ka miers ir dāvana, kas kļūst par cilvēku rokām uzticētu meistardarbu. Tie esam mēs, cilvēki, kam katru dienu ir jāsper solis pretim mieram. Tas ir mūsu darbs. Tas ir mūsu darbs ar saņemto dāvanu veidot mieru.”

Kā to sekmīgi attīstīt - jautāja pāvests. Viņš norādīja, ka šīsdienas liturģijā ir rodama norāde arī uz „mazumu”, uz „niecīgumu”. Tas ir Jaunavas Marijas, kurai šodien svinam dzimšanas dienu, „mazums”, kā arī Betlēmes ”mazums”. „Tā ir tik „maza”, ka nav atzīmēta pat kartē”, pārfrāzējot Svēto Rakstu lasījumu, teica pāvests un turpināja pievērstiem galvenajam tematam – mieram:

„Miers ir dāvana, tā ir dāvana, pie kuras katru dienu ir jāstrādā, lai izveidotu meistara cienīgu darbu, paveicot ikdienas „mazumu”. Nepietiek ar lielām miera manifestācijām, lieliem starptautiskiem saietiem, ja šo mieru neveidojam „maziem” gabaliem. Var runāt par mieru ar skaistiem vārdiem, var sasaukt lielu konferenci... Taču, ja tavā „mazumā”, tavā sirdī nav miera, tavā ģimenē nav miera, tavā kvartālā nav miera, tavā darba vietā nav miera, tad tā nebūs arī pasaulē”.

Pāvests aicināja lūgt Dievam gudrības žēlastību katru dienu veidot mieru mazās lietās, bet tai pašā laikā raugoties uz visas cilvēces apvārsni. Francisks aicināja to darīt jau šodien, laikā, „kad dzīvojam kara apstākļos un visi prasa mieru”. Pāvests ieteica sākt ar sekojošu jautājumu:

„Kāda ir tava sirds šodien? Vai tā ir mierā? Ja tā nav mierā, pirms runāt par mieru, sakārto savu sirdi. Kāda šodien ir tava ģimene? Vai tā ir mierā? Ja tu nespēj rūpēties par savu ģimeni, savu draudzi, savu kongregāciju, vest tos uz priekšu mierā, tad nepietiek ar miera vārdiem pasaulei... Tas ir jautājums, ko vēlos šodien uzdot: kāda ir mūsu katra sirds? Vai tā ir mierā? Kāda ir mūsu katra ģimene – vai mierā? Tā tas ir, vai ne, lai nonāktu pie pasaules, kas dzīvo mierā.” 

I. Šteinerte/VR