Kādi žēlsirdības ceļā ir galvenie šķēršļi?

Trešdienas, 7. septembra, vispārējās audiences laikā pāvests atgādināja, ka mēs esam aicināti kļūt par žēlsirdības instrumentiem. Kā varam īstenot šo aicinājumu? Sniedzot atbildi uz šo jautājumu un parādot, ka, cilvēks tiek glābts, pateicoties žēlsirdībai, Francisks katehēzes mācībā norādīja uz galvenajiem šķēršļiem, kas cilvēkam neļauj piedzīvot Dieva klātbūtni un žēlsirdību. Viens no šādiem šķēršļiem var būt, piemēram, Dieva uzskatīšana par psiholoģisku patvērumu, kur paglābties grūtību brīžos. Šādā gadījumā runa ir par sevī noslēgušos ticību, kas traucē darboties Dieva žēlsirdīgās mīlestības spēkam un neļauj cilvēkam iziet pretī saviem tuvākajiem.

Šīs dienas katehēzes mācībā Svētais tēvs komentēja Evaņģēlija fragmentu par Jāni Kristītāju (Mt 11, 2-6). Viņš atgādināja, ka evaņģēlists vēlas mūs dziļāk ievest Jēzus noslēpumā, lai piedzīvotu Viņa labestību un žēlsirdību. Minētajā epizodē tiek aprakstīts, ka Jānis, atrodoties cietumā, sūta savus mācekļus pie Jēzus, lai tie uzdotu Viņam jautājumu: „Vai Tu esi tas, kuram ir jānāk, vai mums jāgaida kādu citu?” Jānis gaidīja citādāku Mesiju – stingru tiesnesi, kurš beidzot iedibinās Dieva valstību, atalgos labos un notiesās ļaunos. Taču Jēzus savu darbību iesāka citādi. Tāpēc Jānis cieš, viņš piedzīvo ne tikai cietuma tumsu, bet arī dvēseles tumsu un grib zināt, vai Jēzus patiešām ir gaidītais Mesija.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka Jēzus atbilde neatbilst Jāņa Kristītāja vēlmei un prasībai. Viņš saka: „Ejiet un ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt! Akli redz, tizli staigā, spitālīgi kļūst tīri, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs tas, kas no manis neapgrēcinās (Mt 11, 4-6). Ar šiem vārdiem Jēzus grib norādīt, ka ir Tēva žēlsirdības konkrētais instruments. Viņš iet visiem pretī, nesot mierinājumu un pestīšanu, un tādējādi atklājot, kāda ir Dieva tiesa. Aklie, kurlie, klibie utt. atgūst savu cieņu. Viņi vairs netiek izslēgti un atstumti savas slimības dēļ, mirušie atkal dzīvo, bet nabagiem tiek pasludināta Labā vēsts. Te parādās sintētisks Dieva rīcības apraksts – sacīja pāvests.

Uzrunas turpinājumā Francisks paskaidroja, ka vēsts jeb mācība, ko Baznīca saņem no šīs stāsta, ir ļoti skaidra, proti, Dievs nesūtīja pasaulē savu Dēlu, lai sodītu grēciniekus, ne arī lai iznīcinātu ļauna darītājus. Dievs viņus aicina uz atgriešanos, lai viņi, redzot dievišķās labestības zīmes, varētu atrast atgriešanās ceļu.

Jānis Kristītājs, sprediķojot, lika akcentu uz Dieva taisnīgumu, turpretī Jēzus, norāda uz žēlsirdību. Jāņa sludinātā taisnība Jēzū atklājas kā žēlsirdība – sacīja Svētais tēvs. Skaidrojot pēdējo citēto Mateja evaņģēlija frāzi, pāvests norādīja, ka „ieļaunojums” ir ne kas cits kā „šķērslis”. Tāpēc Jēzus brīdina: Ja, īpaši, Viņa žēlsirdības darbi kļūst mums par ticības šķērsli, tas nozīmē, ka mums ir ačgārna izpratne par Mesiju. Turpretī svētīgi ir tie, kuri, redzot Jēzus darbus un dzirdot Viņa vārdus, godina Tēvu, kas ir debesīs.

Katehēzes noslēgumā Francisks uzsvēra, ka Jēzus izteiktais brīdinājums ir aizvien aktuāls, jo arī šodien cilvēks savā prātā iedomājas tādus Dieva tēlus, kas tam traucē baudīt Viņa reālo klātbūtni. Daži par ticību spriež pēc saviem ieskatiem, tādējādi ierobežojot Dievu savu iegribu un prātojumu šaurajos rāmjos. Taču šāda ticība nepalīdz cilvēkam atgriezties un pievērsties Kungam, kurš sevi atklāj. Citi redz Dievu tikai kā kādu elku, izmanto Viņa svēto vārdu, lai attaisnotu savas intereses vai pat naidu un vardarbību. Citiem Dievs ir tikai psiholoģisks patvērums. Citi uzskata Kristu tikai par izcilu ētikas skolotāju, kas ir viens no daudziem skolotājiem. Visbeidzot, daži atkal apslāpē ticību tīri personiskās attiecībās ar Jēzu, atstājot pie malas ticības misionāro raksturu, pateicoties kuram tā ir spējīga pārveidot pasauli. Šajā sakarā pāvests aicināja ticīgos nelikt šķēršļus Dieva žēlsirdīgajai darbībai un izlūgt sev tādas ticības dāvanu, lai varētu paši kļūt par žēlsirdības instrumentiem.

Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, Francisks atgādināja, ka 8. septembrī Baznīca svinēs Dievmātes dzimšanas dienu. „Caur viņas aizbildniecību Jēzus jūs aicina brīnīties par žēlsirdības darbiem, ko Viņš veic jūsu dzīvē, lai jūs atgrieztos un paši kļūtu par žēlsirdības veicinātājiem”, sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka žēlsirdība ir stiprāka par jebkādu grēku un mudināja atvērt savu sirdi dievišķās labestības, mīlestības un piedošanas dāvanai.

J. Evertovskis / VR