"Dialogs" – vārds, kurš nenogurstoši ir jāatkārto un jāsludina

Rimini, Adrijas jūras piekrastē, jau 37. reizi notiek Tautu draudzības mītiņš. Tā temats šoreiz saucas „Tu esi mans labums”. „Tas ir drosmīgs nosaukums,” vēstījumā mītiņa dalībniekiem apgalvo pāvests Francisks. Viņš raksta, ka, patiešām, ir vajadzīga drosme, lai to pateiktu, jo daudzi realitātes aspekti, kas mūs apvij, šķiet, ved pretējā virzienā. Bieži vien paļaujamies kārdinājumam aizvērties savu interešu šaurajā apvārsnī, tā, ka citi kļūst par kaut ko lieku, vai vēl ļaunāk – par traucēkli un šķērsli. Taču, kā atzīmē pāvests, tas nesaskan ar mūsu dabu: jau no bērnības mēs atklājam skaistumu, kas piemīt saiknei starp cilvēkiem, iemācāmies satikt otru, atzīstot to un respektējot kā klausītāju un kā brāli, jo viņš ir mūsu kopējā Tēva, kas ir debesīs, dēls. Savukārt, individuālisms attālina no cilvēkiem, tas liek saskatīt tikai viņu ierobežojumus un defektus. Individuālisms vājina vēlmi un spēju veidot sadzīvi, kur katrs var būt brīvs un laimīgs citu cilvēku kompānijā ar viņu dažādības bagātību.

„Brīdī, kad pastāv draudi tautu un nāciju mieram un drošībai, esam aicināti apzināties, ka eksistenciālā nedrošība ir tā, kas mums liek baidīties no otra cilvēka, it kā viņš būtu mūsu pretinieks, kurš atņem mums vitālo telpu un pārkāpj robežas, ko paši sev esam uzcēluši,” raksta Francisks. Viņš jautā, kurš gan spēj viens pats izglābties laikmetā, kurā dzīvojam?

Vēstījumā pāvests norāda arī, ka sekojot Kunga Jēzus piemēram, kristietis vienmēr uztur pozitīvas domas par otru, lai kas viņš būtu. Kristietis neuztver otru kā cilvēku, kurš ir definitīvi pazudis. Evaņģēlijs šai ziņā dod spilgtu liecību par pazudušā dēla atgriešanos un par tēvu, kurš, par spīti visam un visiem, nevienu dienu nezaudē cerību, gaidot viņu mājās.

„Kā izmainītos mūsu pasaule, ja šī cerība bez mēra kļūtu par prizmu, caur kuru cilvēki raugās cits uz citu!” raksta Francisks. Vēstījuma turpinājumā Rimini tikšanās dalībniekiem pāvests atgādina, ka pastāv viens vārds, kurš ir nenogurstoši jāatkārto un jāsludina. Šis vārds ir „dialogs”. Svētais tēvs aicina atklāt, ka atvērtība pret otru nekad nepadara nabadzīgāku mūsu skatienu, bet gan dara mūs bagātākus, jo palīdz iepazīt patiesību par otru, viņa pieredzes nozīmi arī tad, ja nespējam dalīties viņa attieksmē un izvēlēs, ko viņš izdara. Ir svarīgi saprast, ka viņam šai ziņā arī savs pamats un savi apsvērumi.

Pāvests atzīmē, ka patiesa tikšanās prasa skaidrību par savu identitāti un tai pašā laikā gatavību iejusties cita ādā, lai saprastu, ka zem ārējās čaulas ir tas, kas vada sirdi. „Šādā veidā,” raksta Francisks, „var sākt dialogu, kas ved pie jaunas sintēzes, kura bagātina vienu un otru.”

Svētais tēvs iedrošina Tautu draudzības mītiņa dalībniekus veltīt uzmanību personīgajai radošajai liecībai, apzinoties, ka tas, kas piesaista, tas, kas sarauj ķēdes, nav vis instrumentu spēks, bet gan Tēva žēlsirdīgās mīlestības lēnprātība, ko ikviens var smelties no žēlastību avota, kuras Dievs mums dāvā caur sakramentiem, jo īpaši caur Euharistiju un Grēksūdzi, lai tālāk to dāvātu citiem.

I. Šteinerte/VR