Pāvests: Svētā Gara uguns palīdz pārvarēt mūrus

«Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās, lai tā iedegtos» (Lk 12,49) – šie vārdi no svētā Lūkasa evaņģēlija bija pāvesta uzrunas pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» galvenais temats. Francisks uzsvēra, ka šos vārdus Jēzus teica saviem mācekļiem ceļā uz Jeruzalemi, kur viņu gaidīja nāve pie krusta. Svētdienas, 14. augusta, pusdienlaikā, neskatoties uz svelmi, kāda šobrīd valda Romā, uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies vairāki tūkstoši svētceļnieku un tūristu no daudzām valstīm.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests skaidroja, ka savas misijas mērķa atklāšanai Jēzus izmanto trīs tēlus. Tie ir uguns, kristība un šķelšanās. Francisks svētdien runāja tikai par pirmo tēlu, proti, par uguni.

«Uguns, par kuru runā Jēzus, ir Svētā Gara uguns, Viņa dzīvā un darbīgā klātbūtne mūsos, kas iesākās mūsu Kristības dienā. Tā ir uguns, radošais spēks, kas šķīstī un atjauno, iznīcina cilvēcisko postu, egoismu, visus grēkus. Tā pārveido mūs no iekšienes, attīra un padara mūs spējīgus mīlēt. Jēzus vēlas, lai Svētais Gars liesmotu mūsu sirdīs kā uguns, jo tikai no sirds nākušais mīlestības ugungrēks var izplatīt un attīstīt Dieva valstību. Tā nenāk no galvas, bet no sirds. Un tāpēc Jēzus vēlas, lai šī uguns ienāk mūsu sirdī. Ja mēs pilnībā atvērsimies šai ugunij, kas ir Svētais Gars, tad Viņš dāvās mums drosmi un dedzību sludināt Jēzu un Viņa pestīšanas un žēlsirdības vēsti visiem cilvēkiem. Uguns iziet no sirds,» uzsvēra pāvests.

Lai veiktu savu misiju pasaulē, Baznīcai ir vajadzīgs Svētā Gara atbalsts. Runa ir par to, lai tā nepakļautos bailēm, dažāda veida kalkulācijām un nepierastu darboties tikai drošu teritoriju robežās. «Apustuliskā dedzība, ko Svētais Gars mūsos iededz kā uguni, palīdz mums pārvarēt visus mūrus un barjeras, palīdz būt radošiem un mudina mūs doties ceļā, lai mēs ietu arī pa nezināmām un neērtām takām, dāvājot cerību tiem, kurus satiekam savā ceļā. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi priesteri, konsekrētās personas un kristīgie laji ar apustuļa skatienu, lai viņi spētu ieraudzīt, iežēloties un apstāties grūtību, materiālās un garīgās nabadzības priekšā,» sacīja pāvests.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs norādīja uz daudzu priesteru, konsekrēto personu un kristīgo laju pašaizliedzību un dedzību Evaņģēlija sludināšanā. Šo misiju viņi veic pat riskējot ar savu dzīvību. Pāvests pieminēja misionārus, kuri ar lielu mīlestību un uzticību sludina Kristu visiem cilvēkiem. Viņu liecība atgādina, ka Baznīcai nav vajadzīgi birokrāti un darbīgi funkcionāri, bet gan dedzīgi ticīgie, kuri ir gatavi nest Jēzus vārdus un Viņa žēlastību visām tautām. Tā ir Svētā Gara uguns! Ja Baznīca nepieņems šo uguni un neļaus tai ienākt iekšā, tā paliks par aukstu vai remdenu Baznīcu, nespējot dalīties dzīvības priekā, jo tai pieder auksti vai remdeni kristieši.

Francisks atzina, ka būtu labi, ja katrs no mums veltītu vismaz piecas minūtes sava laika, lai atbildētu uz jautājumiem: kāda ir mana sirds? Varbūt tā ir kļuvusi remdena, vai varbūt jau auksta? Vai tā vēl spēj pieņemt šo uguni? Veltīsim tam piecas minūtes, aicināja pāvests. «Vissvētākā Jaunava Marija aizlūdz par mums pie debesu Tēva, lai Viņš dāvā mums Svēto Garu, Dievišķo uguni, kas iekvēlina mūsu sirdis un palīdz mums būt solidāriem ar mūsu brāļiem, daloties ar viņiem priekos un bēdās. Šajā ceļā mums palīdz svētā Maksimiliāna Kolbes, mīlestības mocekļa, piemērs. Lai viņš arī mums iemāca dzīvot dzīvi no mīlestības pret Dievu un pret tuvākajiem,» vēlēja Svētais tēvs.

Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests apsveica atsevišķas ticīgo grupas. Īpašus vārdus viņš veltīja skautu grupai no Parīzes, Bergamo mazā semināra audzēkņiem, kā arī jauniešiem no dažādiem Itālijas novadiem, kuri Romā ieradās, veicot ceļu kājām vai ar velosipēdu.

«Lūgsim Mariju, mūsu Māti, lai viņa iemāca mums lūgties ar pazemīgu sirdi,» Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs svētku priekšvakarā savā Twitter kontā ierakstīja pāvests Francisks.

S. Krivteža / VR