Japāna: aicinājums uz mieru, pieminot atomtraģēdijas upurus

„Miera celtniecība sākas no mums pašiem,” šādi tiek ievadīts Japānas Bīskapu konferences vēstījums sakarā ar Hirosimas un Nagasaki atomtraģēdijas upuru piemiņu. Atombumbas uz abām pilsētām tika nomestas 1941. gadā, attiecīgi 6. un 9. augustā. Jau 35 gadus Baznīca Japānā, laikā no 6. līdz 15. augustam atzīmē 10 mieram veltītas dienas. Šī iniciatīva radās pēc pāvesta Jāņa Pāvila II aicinājuma izlīgt, kas izskanēja 1981. gada 25. februārī viņa vizītes laikā Hirosimā.

„Ir jālūdzas par mieru, jāiemācās domāt par mieru un darīt visu, kas ir nepieciešams mieram,” vēstījumā raksta Bīskapu konferences prezidents, Nagasaki arhibīskaps Mitsuaki Takami. Viņš pasvītro, ka miers pasaulē ir kļuvis sadrumstalots un to nemitīgi apdraud tādi notikumi, kā karš Sīrijā, fundamentālistu terorisms, bruņoti konflikti ar mērķi kontrolēt resursus. Bīskaps domās pievēršas daudzajiem cilvēkiem, kuru skaitā ir arī sievietes un bērni, kas tiek nogalināti, ievainoti, spiesti bēgt, kuriem ir atņemta normāla dzīve un jau pati dzīvība.

Novēlot, lai pasaule būtu brīva no atomieročiem un no jebkādiem ieročiem vispār, Baznīca Japānā uzsver, cik svarīgi ir rūpēties par kopējo labumu un par sabiedrības vājākajiem locekļiem. Bīskapi aicina palikt nomodā pār to, kā tiek attīstīta likumdošana attiecībā uz nacionālo drošību un uz ierosinājumu mainīt valsts Konstitūciju, kas, kā norāda Baznīcas autoritātes, „japāņu tautu neizbēgami iesaistīs vardarbības ciklā”.  Nagasaki ordinārija atsauksme ir vairāk nekā skaidra – šī gada 30. martā ir stājies spēkā likums, līdz ar kuru Japāna var izmantot savus bruņotos spēkus militārajās misijās ārzemēs. Tas ir milzīgs epohāls pavērsiens neraugoties uz to, ka valsts Konstitūcijā joprojām ir ierakstīts liegums par japāņu bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas.

I. Šteinerte/VR