Terorisms rodas tad, kad centrā ir "naudas dievs", nevis cilvēka persona

Atgriežoties no Polijas, lidmašīnā notika preses konference. To ievadīja pats pāvests. Vispirms viņš izteica līdzjūtību sakarā ar žurnālistes un vēsturnieces Annas Marijas Džakobini nāvi. Itālijas televīzijas RAI uzdevumā viņa bija nosūtīta uz Krakovu, kur mira pēkšņā nāvē. „Tas ir bēdīgs notikums šī ceļojuma laikā,” sacīja pāvests, kurš pirms tam, Polijā, satika tur ieradušos Džakobini tuviniekus.

Savu ievadrunu Svētais tēvs turpināja ar pateicību tēvam Federiko Lombardi un Mauro kungam. Viņi noslēdz savu aktīvo kalpojumu – viens Vatikāna radio un Svētā Krēsla preses dienestā, otrs kā atbildīgais par bagāžu pāvestu apustuliskajos ceļojumos. Viņus abus, kā arī visus klātesošos Francisks aicināja vēlāk nobaudīt torti.

Preses konferencē pirmajai tika dots vārds poļu žurnālistei Magdalenai Volinskai. Savas nācijas vārdā viņa jautāja, kādas ir izjūtas pirmoreiz saskaroties ar Eiropas Centrālaustrumu daļu, ar Poliju? „Tā bija īpaša Polija, Polija, kurā kārtējo reizi bija notikusi „invāzija”, bet šoreiz jauniešu invāzija,” teica pāvests. Viņš apliecināja, ka Krakova ir ļoti skaista un cilvēki šeit ir pilni entuziasma. Francisks izteica pārsteigumu par to, ka neraugoties uz lielo lietu, ielās bija ne tikai jaunieši, bet arī vecas māmuļas. Svētais tēvs atzinīgi novērtēja poļu tautas labestību un cēlumu. Viņš atcerējās, ka pēc kara, būdams vēl mazs zēns, ir saticis daudzus poļus, kuri ieradās strādāt turpat, kur strādāja viņa tēvs.

Vēl viena poļu žurnāliste Ursula Žepčaka jautāja, kā pāvestam izdodas saprast jauniešu problēmas un valodu, jo tas spilgti atspoguļojies viņa uzrunās. „Man patīk runāt ar jauniešiem un klausīties jauniešus,” teica Francisks. Viņš atzinās, ka daudzreiz gan ir spiests pajautāt, ko nozīmē tas, par ko viņi runā. „Jaunieši ir jāklausās, jārunā ar viņiem, jo no viņiem ir jāmācās, savukārt, viņiem ir jāmācās no mums!” teica pāvests vecāku paaudžu ļaudīm.

Marko Ansaldo, itāļu žurnālists, pievērsās notikumiem Turcijā. Viņš jautāja, kāpēc pāvests joprojām neko par tiem nav teicis, vai tādēļ, ka varbūt baidās par katoļu vajāšanām šai zemē? Francisks atgādināja, ka vienreiz, tad, kad bija jāizsakās pret Turcijas gribu, viņš jau ir izteicies. Savukārt, šoreiz nav runājis tāpēc, ka saņemtā informācija vēl nav pietiekama. Viņš teica, ka situāciju ir nepieciešams izstudēt kopā ar valsts sekretariāta darbiniekiem un tā pagaidām vēl ir neskaidra. „Ir tiesa, vienmēr ir jāizvairās no ļaunuma nodarīšanas katoļiem, un to arī darām, taču, nevis caur patiesības cenu. Pastāv piesardzības tikums teikt to un to zināmā laikā, zināmā veidā,” sacīja pāvests.

Angļu žurnālists Frensiss D’Emilio atgādināja, ka Austrālijā policija izmeklē apsūdzības par kardināla Pella iespējamu iesaistīšanos mazgadīgo seksuālās izmantošanas skandālos. Žurnālists jautāja, kāda šobrīd būtu pareizā attieksme pret kardinālu Pellu, kurš ir mantojis tik lielu pāvesta uzticību.

Pāvests teica, ka apsūdzības ir nodotas tiesvedības orgānu rokās. Tāpēc nevajadzētu tiesāt, pirms tiesā tiesneši. Pastāv šaubas un šai ziņā tieslietās pastāv arī princips: „in dubio pro reo”, kas nozīmē, ka šaubu gadījumā pret apsūdzēto ir jāturpina izturēties saudzīgi. Francisks aicināja gaidīt tiesas lēmumu un apsolīja, ka tad, kad būs runājusi tiesa, runāšot arī viņš.

Nākamais pāvestu uzrunāja argentīniešu žurnālists Hernans Reijess. Viņš pajautāja, kā Svētais tēvs jūtas pēc paklupšanas Svētās Mises laikā Čenstohovā, kā arī uzdeva jautājumu par Svētā Krēsla iespējamo vidutājību sociālpolitiskās stabilitātes panākšanā  Venecuēlā. Attiecībā uz savu paklupšanu pāvests pastāstīja, ka viņš raudzījies uz Dievmātes attēlu un aizmirsis par kāpnēm, taču kritiens bijis veiksmīgs un nekādas sekas neesot jūtamas. Runājot par Venecuēlu, pāvests sacīja, ka viņš pagaidām nezina, vai vidutāju grupā, kurā pagaidām ir Zapatero, Torrijos un vēl kāds, būtu izteikta vēlēšanās, lai tiktu pārstāvēts arī Svētais Krēsls.

Franču žurnālists atgādināja par viņa dzimtenē notikušajiem teroraktiem, īpaši pieminot 86 gadus vecā priestera Žaka Hamela barbarisko nogalināšanu. Preses pārstāvis jautāja, kāpēc Francisks runājot par vardarbību, kas tiek pastrādāta islāma vārdā, vienmēr runā par terorismu, bet nekad neizmanto vārdu „islāms”. Žurnālists vēlējās zināt arī, vai bez lūgšanām un dialoga, pastāv kāda konkrēta iniciatīva, lai novērstu šādu vardarbību.

„Man nepatīk runāt par islāma vadarbību, jo katru dienu, pārlapojot avīzes, redzu vardarbību arī Itālijā, kur līgavainis nogalina līgavu, cits nogalina sievasmāti utt. Un tie ir vardarbīgie kristītie katoļi!” teica Francisks. „Ja es runātu par islāma vardarbību, tad būtu jārunā arī par katoļu vardarbību,” viņš piebilda. Pāvests rosināja apzināties, ka ne visi islāmticīgie ir vardabīgi. Francisks atzina, ka visās reliģijās ir pa fundamentālistu grupiņām, arī kristietībā. Pāvests apliecināja, ka daudzi musulmaņi vēlas mieru un dialogu, daudziem nav nekas pret kristiešu svētvietām. Dažviet pasaulē ir arī tādi, kas tās apmeklē, iet pat lūgties pie Dievmātes altāra un kopā ar kristiešiem grib svinēt Dievišķās žēlsirdības jubileju. Svētais tēvs izteica skumjas, ka jaunieši, arī tepat Eiropā, kuri ir atstāti bez vērtībām un ideāliem, kuriem nav darba, pievienojas fundamentālistu grupējumiem.

Sniedzot atbildi uz jautājumu, kā konkrētā veidā apkarot terorismu, pāvests norādīja, ka terorisms izaug tur, kur nav citas izvēles, kad pasaules ekonomikas centrā ir „naudas dievs”, nevis cilvēka persona. „Tas ir pirmais terorisms!” norādīja Francisks un aicināja padomāt tieši par to.

I. Šteinerte/VR