Kādas garīgās paralīzes skar mūsdienu cilvēkus?

Sestdien agri no rīta no Ļubļinas stacijas izbrauca speciāls vilciens ar vairākiem simtiem jauniešu, kas vēl pēdējā brīdī gribēja paspēt uz centrālo tikšanos ar pāvestu Francisku Piekrakovas Bžegos. Tie svētceļinieki, kas jau bija Krakovā, vai nu devās uz Lagievņikiem, kur pāvests Francisks apmeklēja Dieva Žēlsirdības sanktuāriju, bet vēlāk svinēja Euharistiju sv. Jāņa Pāvila II sanktuārijā, vai arī uzreiz uzsāka ceļu uz Bžegiem. Dieva Žēlsirdības sanktuārijā pāvests lūdzās pie sv. Faustīnes Kovaļskas relikvijām, izgāja cauri Žēlsirdības vārtiem, pieņēma grēksūdzi no dažiem jauniešiem, kā arī uzrunāja pie bazilikas sapulcējušos cilvēkus. Pāvests teica:

"Kungs vēlas, lai mēs šodien vēl dziļāk pieredzētu Viņa žēlsirdību, lai mēs nekad neattālinātos no Jēzus. Pat tad, kad mums škiet, ka mēs savu grēku dēļ esam vissliktākie. Viņš mīl mūs tādus, kādi esam. Tādejādi Viņa žēlsirdība mums kļūst par realitāti. Izmantosim šo dienu, lai mēs visi varētu saņemt Jēzus žēlsirdību."

No Dieva Žēlsirdības sanktuārija pāvests Francisks pārbrauca uz sv. Jāņa Pāvila II baznīcu, kur viņu jau gaidīja konsekrētās personas, jo tieši viņi bija šīs tikšanās galvenie adresāti. Homīlijas beigās pāvests teica:

"Mīļie brāļi un māsas, katrs no mums sirds dziļumos glabā vispersonīgāko Dieva žēlsirdības grāmatu: tā ir mūsu paaicinājuma vēsture, mīlestības balss, kas aizrāva mūs un pārmainīja mūsu dzīvi, ļaujot uz Viņa vārdu pamest visu un sekot Viņam. Ar pateicību atdzīvināsim šodien atmiņas par Viņa paaicinājumu, kas ir spēcīgāks par jebkādu pretestību un grūtībām. Turpinot euharistisko celebrāciju, mūsu dzīves centrālo lietu, pateiksimies Kungam, jo Viņš ienāca caur mūsu aizslēgtajām durvīm ar savu žēlsirdību; jo līdzīgi kā Tomu, paaicināja mūs vārdā; jo dod mums žēlastību turpināt rakstīt Viņa mīlestības Evaņģēliju."

No Lagevņikiem pāvests atgriezās Krakovā, kur ēda pusdienas kopā ar 13 jauniešiem no visiem kontinentiem. Turpat Krakovas mītnē viņš tikās ar sava ordeņa brāļiem jezuītiem. Tad negaidīti, jo tā nebija oficiāli ieplānota vizīte, devās uz pretējā ielas pusē esošo sv. Franciska baziliku. Tur pāvests Francisks apmeklēja nesen beatificēto misionāru mocekļu Mihala Tomaška un Zbigņeva Stšalkovska relikvijas. Tikās arī ar viņu tuviniekiem. Abi franciskāņu mūki kalpoja Peru. Tur 1991. gadā viņus nogalināja marksistiskie partizāņi. Pāvests lūdzās kopā ar visiem klātesošajiem par mieru pasaulē, par aizsardzību no terorisma un par terora upuriem. Pēc šīs īsās vizītes pāvests devās pie jaunajiem svētceļiniekiem Bžegos.

Vigīlijas svinības iesākās ar iziešanu caur Žēlsirdības vārtiem. Pāvestu pavadīja seši jaunieši, kurus bija uzaicinājis iekāpt līdz ar viņu papamobilē. Vispirms visi noskatījās ļoti uzrunājošu muzikāli horeogrāfisku uzvedumu Ceļš pie Jēzus, kas tika veidots pēc māsas Faustīnes un Jāņa Pāvila II dzīves atsevišķiem faktiem, kas tika parādīti kā svarīgi arī mūsu laiku jaunajiem cilvēkiem. Uzvedumu pavadīja plaši pazīstami aktuāli attēli un jaunu cilvēku liecības. Ļoti aizraujoša un uzrunājoša bija pāvesta uzruna jaunajiem cilvēkiem, ar kuriem atkal viņam izdevās izveidot dzīvu dialogu. Pāvests runāja par garīgām paralīzēm, kas cilvēkus padara nedzīvus, guļošus: paralīze panāk to, ka mēs zaudējam prieka garšu par tikšanos, draudzību, zaudējam kopīgu sapņu garšu; jauni cilvēki guļ, ir pasaules apstulbināti, kad tostarp citi lemj mūsu vietā. Kā visbriesmīgāko paralīzi pāvests minēja ērtu dīvānu, kuru bieži sajaucam ar laimi un  kurš mūs izslēdz no dzīves. Pāvests teica:

"Laikā, kurā dzīvojam nav nepieciešami jaunieši uz dīvāna, bet vajadzīgi ir jaunie izturīgos zābakos. Vajadzīgi ir vadošie spēlētāji, rezervē nav vietu. Mūsdienu pasaule grib, lai jūs būtu par aktīviem vēstures varoņiem. ... Mēs neesam atnākuši pasaulē, lai veģetētu, lai ērti dzīvotu, lai pavadītu dzīvi uz dīvāna. Kad mēs izvēlamies ērtību, jaucot laimi ar patērēšanu, tad tas ļoti dārgi maksā... Dievs kaut ko no tevis gaida. Gaida tevi. Nāk, lai salauztu mūsu noslēgšanos. Nāk, lai atvērtu mūsu dzīves, mūsu sapņu durvis."

Pēc pāvesta uzrunas notika Vissvētākā Sakramenta adorācija, pēc kuras pāvests atvadījās un devās atpakaļ uz Krakovu, bet jaunieši turpināja godināt Dievu slavēšanas koncertā. Bžegos uz Vigīlijas tikšanos ar pāvestu pulcējās vairāk kā pusotra miljona cilvēku.

T. Druka, Polija