Lagevniki – vieta, kur smelties Dievišķo žēlsirdību

Sestdien Polijas zemes viesis, pāvests Francisks ieradās Lagevnikos – kvartālā uz dienvidiem no Krakovas, kas visā pasaulē ir pazīstams ar Dievišķās  Žēlsirdības svētnīcu un svētās Faustīnes Kovaļskas mistisko pieredzi. Faustīne piederēja Žēlsirdīgā Kunga kongregācijai, kura rūpējās par sieviešu morālo un sociālo atjaunotni. Māsas nodrošināja viņām elementāro izglītību un iemācīja dažus vienkāršus amatus. Vēlāk komunistiskās autoritātes sieviešu uzturēšanās māju Lagevnikos klostermāsām atņēma, atstājot vienīgi klosteri. Turpmāk viņas sāka strādāt vientuļo māšu un bērnu labā. Šodien kongregācijas vadītā institūcija atkal darbojas un reliģiskās brīvi seko savai harizmai. Klāt ir nācis uzdevums uzņemt daudzos svētceļniekus, kas no dažādām pasaules malām plūst uz Dievišķās Žēlsirdības svētnīcu.

Klosteris Lagevnikos tika uzcelts jau XIX gadsimta beigās. Māsa Faustīne Kovaļska, kas dzīvoja laikā no 1905. līdz 1938. gadam, no šejienes aizgāja mūžībā. Slavena ir kļuvusi kapela, kurā viņa lūdzās un pieredzēja atklāsmes. Virs kreisās puses altāra šeit var skatīt pazīstamo Žēlsirdīgā Jēzus attēlu, ko uzgleznojis Adolfs Hila.

Svētās Faustīnes dzīve pagāja lielā vienkāršībā. Viņa ir strādājusi virtuvē, dārzā, par durvju sardzi kongregācijas mājās Varšavā, Plockā, Viļņā un Krakovā. Svētā daudz gavēja, kas izsauca veselības problēmas, līdz viņa inficējās ar tuberkulozi. Tai pašā laikā viņas neparastais ticības dziļums un gara vienotība ar Dievu veda pie mistiskām pieredzēm. Pirmā notika 1931. gada 22. februārī Plockas klosterī, kad Faustīne savā cellē ieraudzīja baltā apmetnī tērptu Jēzu. Viņa labā roka bija pacelta svētībai, bet kreisā pieskārās tunikai sirds apvidū, no kurienes izstaroja divi stari, viens balts un viens sarkans. Kristus lika uzzīmēt gluži tādu pašu attēlu un apakšā parakstīt: „Jēzu, uzticos tev!” Viņš izteica vēlēšanos, lai šis attēls tiktu godināts jau minētajā klostera kapelā un vēlāk visā pasaulē.

Saprast atklāsmi jaunajai reliģiskajai palīdzēja priesteris Mihals Sopočko Viļņā un jezuīts Jozefs Andrašs Krakovā. 1934. gadā māsa Faustīne lūdza Viļņā dzīvojošu gleznotāju Eugeniušu Kazimirski, sekojot viņas norādēm, uzgleznot Dievisķās žēlsirdības attēlu. Vēlāk tapa arī dažādas šī attēla versijas, viena no tām ir jau pieminētā 1944. gadā Adolfa Hilas gelznotā, kas glabājas kongregācijas kapelā Lagevnikos un ko visbiežāk redzam reprodukcijās.

Pēdējos četros dzīves gados Faustīne rakstīja dienasgrāmatu, kas vēlāk kalpoja par Dievišķās žēlsirdības kulta attīstīšanu. Šis kults, kura sekotājiem Jēzus ir apsolījis bagātīgas žēlastības svētuma ceļā un vieglu, cienīgu nāvi, sastāv no jau minētā Jēzus attēla ar uzrakstu „Jēzu, tev uzticos!” godināšanas, Dievišķajai žēlsirdībai veltītas svētdienas veltīšanas pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, Dievišķās žēlsirdības kronīša skaitīšanas pulksten 15 dienā, kā arī no kulta izplatīšanas.

Lagevniki ir vieta, kur cits no cita netālu atrodas klosteris, 2002. gadā uzceltā Dievišķās žēlsirdības svētnīca, kā arī 2015. gadā pabeigtais, jauna poļu arhitekta Andžeja Mikuļska projektētais komplekss, kurā ietilpst Svētā Jāņa Pāvila II svētnīca un centrs „Nebaidieties!”, kas sastāv no vairākām ēkām. Šis komplekss ir uzbūvēts bijušās ogļu raktuves Solvay vietā. Jaunības dienās šeit strādāja Karols Vojtila.

I. Šteinerte/VR