Evaņģēlijs ir Dieva žēlsirdības dzīvā grāmata

Vizītes Polijā ceturtās dienas rītā pāvests izgāja pa Dieva Žēlsirdības sanktuārija Svētajām durvīm, lūdzās pie māsas Faustīnes kapa un uzklausīja astoņu Pasaules Jauniešu dienu dalībnieku grēksūdzes, kas notika itāļu, spāņu un franču valodā. Izlīgšanas sakramentu no Svētā tēva saņēma pieci puiši, divas meitenes un viens priesteris. 30. jūlija priekšpusdienas galvenais notikums bija Franciska celebrētā Euharistija kopā ar priesteriem, reliģisko ordeņu locekļiem un semināristiem. Sv. Jāņa Pāvila II sanktuārijā, Krakovā, pulcējās aptuveni 2 tk. Dievam veltīto personu, bet tā ārpusē – 5 tk. ticīgo. Homīlijā Svētais tēvs mudināja visus veikt „izceļošanu” no sava es, lai ietu pa sevis atdeves ceļu. Jēzum nepatīk pusatvērtas durvis un dubulta dzīve – viņš atgādināja, aicinot katru ticīgo būt par Evaņģēlija dzīvajiem „rakstniekiem”.

Kristus mācekļa lielākais dārgums ir pats Jēzus. Viņš ir aicināts centrālo vietu savā dzīvē ierādīt Kungam. Viņš ir aicināts uz konkrētu mīlestību, kas nozīmē, dzīvot ar plaši atvērtu sirdi un kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem. Neraugoties uz dažādām šaubām un nedrošību, Jēzus sekotāji un visi ticīgie ir aicināti ar pilnīgu paļāvību iet pie Kunga. Mums jānostājas Viņa priekšā tādiem, kādi esam. Kā mācīja sv. Faustīne, Jēzus priecājas, ja esam ar Viņu vaļsirdīgi un sarunājamies par visu. Viņš nenogurst no mums, bet gaida, lai mēs visā ar Viņu dalītos. Lūgšanai jābūt caurspīdīgai – atgādināja pāvests. Mums jāuztic Dievam arī savus trūkumus, vājumus, grūtības un pretestības. Jēzus sirdi varam iekarot ar vaļsirdību.

Ko Jēzus no mums sagaida? – turpinājumā jautāja Svētais tēvs. Viņš vēlas, lai mūsu sirdis būtu Viņam patiesi veltītas, atvērtas Viņa piedošanai un līdzjūtīgas pret citiem brāļiem un māsām. Jēzus grib, lai mūsu sirdis pret vājākiem būtu mīlošas, nevis cietas. Kristus māceklis nebaidās uzticēt savas šaubas Kungam un saviem priekšniekiem. Noslēgumā pāvests uzsvēra, ka Evaņģēlijs ir Dieva žēlsirdības dzīvā grāmata, un aicināja klātesošos to lasīt un nemitīgi pārlasīt. Tā aizvien ir atvērta grāmata. Turklāt,  mēs esam aicināti arī „rakstīt” Evaņģēlija lappuses ar savu dzīvi, tas ir, ar žēlsirdības darbiem.

J. Evertovskis / VR